Galvenie
08.05.2014
Ceļā uz Uzvaru: Divīzijas, kam par Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanu piešķirts Rīgas nosaukums
Atceroties Rīgas atbrīvošanas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem vēsturi 1944.gadā, gribot negribot to salīdzinām ar skaļajiem konfl iktiem uz nacionālās augsnes pamatiem un pagājušajiem notikumiem. Toreiz stājoties pretī spēcīgākajai armijai, kas bija pakāvusi visu Eiropu, cēlās cīņai tauta, neraugoties uz nacionālo piederību un dzimšanas vietu. Rīgu atbrīvoja gan latviešu korpuss, gan sibīriešu brīvprātīgās divīzijas, gan kaujinieki no Austrumu Kazahstanas, no Urāliem, Centrālās Krievijas. Karaspēka vienībām un daļām, kas sevišķi izcēlās kaujās, tajā skaitā 10 gvardes armijas divīzijām, piešķīra Rīgas nosaukumu. To skaitā sevišķi izcēlās 22.30.65. un 85 gvardes divīzija kaujās pilsētas kreisajā krastā.

22.sibiriešu brīvprātīgo strēlnieku Rīgas divīzija
Kā 363.strēlnieku divīziju formēja Tomskā. Tā piedalījās Maskavas aizstāvēšanas kaujās karoja pie Belajas.
1942.gada 17.martā to pārveidoja par 22.gvardes strēlnieku divīziju. Piedalījās kaujās pie Veļikije Lukiem, Loku staņicas, Jeļņas, Smoļenskas, Oršas. Krasnogorskas, Rīgas. Piedalījās vāciešu Kurzemes grupējuma ielenkšanā un sagrāvē. 1944.gadā izpelnījās Rīgas goda nosaukumu.
Vairāk nekā 10 tūkstoši gvardu apbalvoti ar Padomju Savienības ordeņiem un medaļām.

30. gvardes strēlnieku Rīgas Sarkankarogotā divīzija
1941.gadā Ustjkamenogorskā sākās šīs divīzijas formēšana. Pirmās kaujas kristības tā guva Maskavas aizstāvēšanas kaujās. 1942. gadā 3.maijā divīziju apbalvoja ar Sarkanā Karoga ordeni, bet 1942. gada 25.maijā divīziju pārveidoja par 30.gvardes divīziju. Divīzijas karavīri izcīnīja asiņainas kaujas pie Rževas un Jeļņas, Pleskavas, forsēja Rietumu Dvinu. 1944.gada 15.oktobrī viņi attīrīja no okupantiem Latvijas galvaspilsētu, par ko 30.Gvardes divīzijai piešķīra Rīgas goda nosaukumu. Divīzija karu beidza Kurzemē.

52. Rīgas – Berlīnes sarkankarogotā gvardes strēlnieku divīzija
1941.gada novembrī Voroņežā uz robežapsardzes bāzes, kas izgāja no Kijevas aplenkuma, tika saformēta augšminētā divīzija. 27.11.1942.g. to pārveidoja par 52.gvardes strēlnieku divīziju. Piedalījās Staļingradas aizstāvēšanā, Donbasa kauju virziena operācijas „Lēciens” gaitā. Izcēlās Kurskas kaujā. Par uzvaru Kurskas lokā divīzija saņēma godpilno Ļeņina ordeni. Piedalījās Pleskavas – Ostravas operācijā, kas atvēra ceļ uz Baltiju; par izcilību kaujas Ostravas atbrīvošanā tika apbalvota ar II pakāpes Suvorova ordeni.
Nākamais 52. gvardes divīzijas kaujas ceļa etaps bija Rīgas uzbrukuma operācija Divīzija devās uzbrukumā uz Rīgu no Mazās Juglas placdarma. Un 11.oktobrī sasniedza Rīgas austrumu nomali, bet nākamajā dienā jau iesaistījās kaujā Daugavas krastā. 13.oktobrī divīzijas daļas forsēja upi stingri nostiprinājās placdarmā.
Kombinētais 3.Baltijas un 1.Baltijas frontu vienību trieciens izšķīra Rīgas likteni. 52.divīziju, kas saņēma Rīgas nosaukumu, izveda 1.Trieciena armijas rezervē. Tai priekšā bija kaujas jaunā virzienā. Divīzija piedalījās Ukrainas kreisā krasta atbrīvošanā, Varšavas– Poznaņas, Austrumpomerānijas un Berlīnas virziena uzbrukuma operācijas... Par vīrišķību kaujās un sekmīgu uzbrukumu Berlīnei 52.gvardes divīziju apbalvoja ar Kutuzova II pakāpes ordeni. Kaujās sevišķu drosmi parādījušie karavīri saņēma tiesības piedalīties 1.Baltkrievijas frontes apvienotajā pulkā Uzvaras parādē 1945.gada 24.jūnijā Maskavā. 2.maijā krita Berlīne, bet robežsargiem kaujas vēl nebeidzās. Cīņas ar nelielām pretinieka grupām, kas, galvenokārt, tiecās izrauties aiz Elbas, robežsargi veda kaujas līdz pat 1945.gada 22.maijam. Tā bija izrīkojusies vēsture: 1941.gada 22.jūnijā viņi pirmie sastapās ar agresoru, bet 1945.gada 22.maijā beidza kaujas sasitot izklīdušās hitleriešu grupas.

85.gvardes strēlnieku Sarkankarogotā Rīgas divīzija
118.strēlnieku divīzijas (otrā formēšana), kura tika formēta Gorkijas apgabalā, bez gorkoviešiem divīzijā nokļuva arī citu Centrālās Krievijas un Maskavas apgabala
pārstāvji. Kaujas kristības divīzija izturēja niknā kaujā pie Rževas 1942.gada 10.aprīlī. 1943.gadā to pārveidoja par 85.gvardes strēlnieku divīziju.
No 1943.gada līdz 1945.gada maijam divīziju, atrodoties 10.gvardes armijas sastāvā 1944. gada 9.augustā apbalvoja ar Sarkanā Karoga ordeni. Par 1944.gada 13.oktobra kaujas nopelniem divīzija saņēma Rīgas goda nosaukumu.

43. Latviešu gvardes strēlnieku Rīgas divīzija
Divīzijas formēšanai bija izraudzīta Gorkijas apgabala 1928.gadā kā artilērijas poligons izveidotā Gorohovecas nometne. Divīziju komplektēja no brīvprātīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Jau pirmajās kaujās divīzijas karavīri parādīja milzīgu izturību un varonību. Ar PSRS Aizsardzības Tautas komisāra 1942.gada 5.oktobra pavēli Nr.300 par cīnītāju vīrišķību un varonību divīzijai tika piešķirts gvardes nosaukums. No tā laika divīzija kļuva par 43.latviešu gvardes strēlnieku divīziju. Piedalījās Ļeņingradas - Novgorodas stratēģiskajā uzbraukuma operācijā. 1994.gada jūnijā kļuva par pamatu 130. Latviešu gvardes strēlnieku korpusam.
Augusta sākumā 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzija veica kaujas operācijas apdzīvotās vietās Steķi, Medņavkas, Vidi, Rudzāti. 8.augustā 308.un 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzijas ar kauju ieņēma Krustpili. No 1944.gada 14.septembra 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzija piedalījās Rīgas atbrīvošanas kaujās.
1944.gada 13.oktobrī pēc smagām kaujām Rīgas labajā krastā daļa pilsētas jau bija pilnīgi attīrīta no ienaidnieka karaspēka. 1944. gada 16.oktobrī 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzija ar paceltiem kaujas karogiem svinīgā maršā pa Lubānas šoseju ienāca Rīgā. Pēc kaujām par Rīgu 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzija saņēma godpilno Rīgas nosaukumu. Laikā no 23.līdz 27.oktobrim 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzijas 121.123. un 125. pulks saņēma gvardes karogus. Tos saņēma arī divīzijas citas apakšvienības.
No 23.līdz 28.decembrim kaujas pie Džūkstes. No 1945.gada 4.līdz 28.martam risinājās smagas uzbrukuma kaujas Kurzemē Blīdenes apvidū, līdz notika vācu karaspēka apakšvienību kapitulācija. 24.vācu kājnieku divīzija kapitulēja 43.latviešu gvardes strēlnieku divīzijas priekšā.

12. strēlnieku Rīgas divīzija
Kauju vēsture sākās 1941.gada jūlijā, kad Orlā saformēja 285.strēlnieku strēlnieku
divīziju. Par kaujas nopelniem Maskavas aizstāvēšanā 1942.gada 5.janvāri divīzija tika pārveidota par 12.gvardes strēlnieku divīziju. Tā piedalījās Kurskas loka kaujās, cīņās par Dņepru, Baltkrievijas un Baltijas atbrīvošanu. 1944.gada 21.jūlijā 12.gvardes strēlnieku divīzija par kaujas nopelniem saņēma Pinskas goda nosaukumu. Divīzija piedalījās Latvijas atbrīvošanā – ieņemot Siguldu, piedaloties Rīgas atbrīvošanā.
1944.gada novembrī 1. Baltijas frontes sastāvā piedalījās kaujās Priekules rajonā.
Pēc kaujām Latvijas un Lietuvas teritorijā divīziju pārcēla uz Poliju, tur piedalījās pārgājienā no Vislas uz Oderu, vajāja vāciešus no Oderas līdz Elbai. Piedalījās Berlīnes operācijā un 1945. gada 2.maijā pie Elbas sastapās ar 84.amerikāņu kājnieku divīziju Rodanas pilsētas rajonā (20 kilometru dienvidaustrumos no Vittenbergas pilsētas)

168. Rīgas strēlnieku divīzija
Divīziju formēja Čerepovicā 1939. gada augustā – septembrī. Uz 1941. gada 22.jūniju bija dislocēta ziemeļrietumos no Sortavalas. Cīnījās prêt uzbrūkošajām somu karaspēka daļām. Piedalījās Ļeņingradas, Kronštates un salu smagajās aizstāvēšanas kaujās.1944.gada martā ar kaujām nonāca Veļikajas upes krastā 8 kilometrus no Pleskavas.
1944,gada augustā divīziju pārcēla uz Baltiju, un tā nokļuva Madonas rajonā, izcīnīja smagās kaujās Madonas operācijā. No 1944.gada septembra piedalījās Rīgas operācijā, pēc tam līdz kara beigām cīnījās prêt Kurzemē bloķēto ienaidnieku.

225. triecienaviācijas Rīgas divīzija
Saformēta Brjanskas frontē 1942. gada maijā. Pirmsākumā ietilpa 2.Gaisa Armijas sastāvā. No 1942. gada jūlija 15.Gaisa armijas sastāvā Brjanskas frontē, 1943.gada oktobrī – 2. Baltijas frontē. Divīzija piedalījās karaspēka uzbrukumā Vitebskas – Polockas virzienā, Rēzeknes – Daugavpils un Rīgas virzienos.
1945.gadā piedalījās pretinieka Kurzemes grupējuma blokādē.

315. iznīcinātāju aviācijas Rīgas divīzija
Saformēta 1943.gada 20.aprīlī. Kaujas divīzija uzsāka Brjanskas frontē 15.Gaisa Armijas sastāvā. No 1943. gada 12.jūlija piedalās Orlas operācijā, Orlas un Brjanskas atbrīvošanā.
Kopš 1943.gada 17.septembra piedalās kaujās 2.Baltijas fronts sastāvā. No 1944.gada 14.jūlija līdz 27.jūlijam divīzija piedalījās Rēzeknes un Daugavpils atbrīvošanā. No 1944.gada 28.jūlija līdz 13.augustam divīzija piedalās kaujās par Madonas un Krustpils pilsētu atbrīvošanu.
No 1944.gada 14.augusta līdz 13.oktobrim divīzija piedalās kaujās par Rīgas atbrīvošanu. 1944.gada 3. novembrī – par izcilību Rīgas atbrīvošanas kaujās 315.iznīcinātāju aviācijas divīzijai piešķirts godpilnais Rīgas nosaukums.
No 14.oktobra divīzija 14. Iznīcinātāju aviācijas Rīgas korpusa sastāvā piedalās Kurzemes pussalas kaujās.

Latvijas Sociālists №1(62), 2014
Vēsture / Skatīts 1938 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz