Galvenie
07.11.2015
1917. gada oktobra un novembra notikumi Latvijā
1917. gada septembri Krievijā, ari Latvijas neokupētajā daļā, izveidojās jauna situācija, kas liecināja par drīzu, nenovēršamu, izšķirošu tautas revolucionāro spēku bruņotu sacelšanos pret buržuāzisko Pagaidu valdību un kapitālismu.
V. I. Ļeņins, dziļi un vispusīgi izanalizējis valstī radušos situāciju, septembra vidū vēstulē «Marksisms un sacelšanās» KSDS(b)P Centrālajai Komitejai rakstīja: «. . . partijai obligāti jāatzīst, ka objektīvo notikumu gaita izvirzījusi sacelšanos dienas kārtībā ...» V. I. Ļeņins pārliecinoši pierādīja, ka «mūsu priekšā ir visi sekmīgas sacelšanās objektīvie priekšnosacījumi. ...Mūsu pusē ir droša uzvara, jo tauta ir jau pavisam tuvu izmisumam, bet mēs dodam visai tautai drošu izeju .., Mūsu pusē ir revolūcijas avangarda, tautas avangarda šķiras vairākums, kura spējīga aizraut masas. Mūsu pusē ir tautas vairākums.»
Vēstulē «Marksisms un sacelšanās», kā arī 8. oktobrī uzrakstītajā vēstulē «Nomaļus stāvošā padomi» V. I. Ļeņins uzsvēra, ka visa vara nekavējoties jāpārņem padomēm, bet tas praktiski nozīmē bruņotu sacelšanos. Minētajās vēstulēs revolūcijas vadonis izstrādāja bruņotās sacelšanās plāna pamatus, par sacelšanās galvenajiem spēkiem uzskatīdams revolucionāro proletariātu un Ļeņina idejām uzticīgās armijas daļas.
Sākās bruņotās sacelšanās sagatavošanas posms. 10. oktobrī V. I. Ļeņina vadībā notika KSDS(b)P CK sēde, kur tika nolemts sākt gatavot bruņotu sacelšanos, 16. oktobrī CK paplašinātā sēde šo rezolūciju apstiprināja. Tajā bija teikts: «Sapulce .. . aicina visas organizācijas un visus strādniekus un zaldātus vispusīgi un jo rosīgi gatavot bruņotu sacelšanos...». Boļševiku partija sāka enerģiski organizēt bruņotu sacelšanos.
Vāciešu okupētajā Latvijas (Vidzemes) daļā, t. i., Valkas, Valmieras un Cēsu apriņķī, vairums padomju šajā laikā bija boļševiku rokās. Latvijas boļševiki kopā ar revolucionāri noskaņotajiem latviešu strēlniekiem veica plašu masu aģitāciju. Darbaļaudis atbalstīja boļševikus. Par to liecināja Vidzemes apriņķu zemes padomju vēlēšanas, kur boļševiki dabūja apmēram 70% balsu. Arī Latgales— Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas — padomes oktobrī pārgāja boļševiku pusē.
Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas sagatavošanas posmā, kā ari revolūcijas norisē ārkārtīgi liela nozīme bija 12. armijas LSD Kara organizācijai, kuras pulciņi darbojās apmēram 60 karaspēka daļās, tajā skaitā visos 9 latviešu strēlnieku pulkos. Latviešu strēlnieku pulki kļuva par revolūcijas triecienspēku. Strauji auga boļševiku ietekme ari 5. armijā, kas atradās Latgalē.
16. (29.) oktobrī Valkā sanāca LSD Ārkārtējā konference, kurā KSDS(b)P CK pilnvarotais V. Antonovs-Ovsejenko paziņoja CK lēmumu — nekavējoties sākt gatavot bruņotu sacelšanos, kā arī darīja zināmu CK un V. I. Ļeņina prasību LSD vadītajiem revolucionārajiem spēkiem ieņemt visus stratēģiski svarīgos punktus 12. armijas aizmugurē un atturēt kontrrevolucionāro karaspēka daļu eventuālo virzīšanos uz Pctrogradu. Latviešu revolucionārie strēlnieki tika augstu novērtēti un viņiem tika parādīta lieia uzticība: divus pulkus lūdza nosūtīt uz Petrogradu palīgā galvaspilsētas cīnītājiem.
Tāpēc nekavējoties tika nodibināta 12. armijas rajona Revolucionārā kara komiteja, kurā ietilpa J. Čariņš, J. Krūmiņš-Pilāts, K. Gailis, S. Nahimsons, A. Vasiļievs u. c. Tā izstrādāja revolucionāro karaspēka daļu darbības plānu un nodibināja ar tām visām sakarus. Visos latviešu strēlnieku pulkos, tāpat Valmiera, Valkā un vairākos pagastos nodibinājās revolucionārās kara komitejas, kuras 12. armijas rajona Revolucionārās kara komitejas vadībā veica ļoti svarīgus bruņotās sacelšanās sagatavošanas darbus. 20. oktobrī (2. novembrī) Cēsīs notika Iskolastrela paplašināts plēnums, kas vienprātīgi prasīja nekavējoties gāzt buržuāzisko Pagaidu valdību un visu varu nodot, padomēm. «Tikai tautas sacelšanās un buržuāziskās kontrrevolūcijas pilnīga sakaušana padara iespējamu varas pāriešanu strādnieku, kareivju un bezzemnieku rokās...» rakstīts plēnuma rezolūcijā.
24. oktobri (6. novembrī) sākās bruņotās sacelšanās Petrogradā, un 25. oktobri (7. novembrī) buržuāziskā Pagaidu valdība bija gāzta. 25. oktobra vakarā sākās Viskrievijas II Padomju kongress, kas pasludināja padomju varas nodibināšanu, apstiprināja pirmo Padomju valdību — Tautas Komisāru Padomi ar V. I. Ļeņinu priekšgalā un pieņēma pirmos Padomju valdības dekrētus — dekrētus par mieru un zemi.
Vēstis par bruņotās sacelšanās uzvaru Petrogradā ātri izplatījās Latvijā. LSD organizācijas nekavējoties paziņoja darbaļaudīm, ka ir nodibinājusies padomju vara, un deva norādījumus bezzemnieku padomēm pagastos pārņemt varu un cīnīties pret kontrrevolūciju. Latvijas darbaļaudis atbalstīja padomju varu. Bezzemnieku padomes pagastos LSD vadībā kļuva par varas orgāniem pagastos.
Ar 26. oktobri (8. novembri) 12. armijas rajona Revolucionārā kara komiteja sāka darboties atklāti un aicināja kareivjus pildīt tikai tās pavēles, ievērot revolucionāru disciplīnu un atbalstīt sacelšanos Petrogradā. Latviešu revolucionāro strēlnieku pulki ieņēma Cēsis un Valmieru. Valkā atradās 12. armijas kontrrevolucionārais štābs un vairākas buržuāziskajai Pagaidu valdībai uzticamas karaspēka daļas. Lai likvidētu šo reakcijas balstu, 12. armijas rajona Revolucionārā kara komiteja izveidoja spēcīgu revolucionārā karaspēka grupu. Tai tuvojoties, Valkas garnizons padevās un atzina padomju varu. 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks bez kaujas ieņēma pilsētu. Šo notikumu līdzdalībnieks J. Birkenfelds atceras: «Neaprakstāma bija Valkas darbaļaužu sajūsma, kad slēgtās rindās ar orķestri priekšgalā pilsētā iesoļoja bruņotie latviešu strēlnieki.» Padomju varu atbalstīja arī 1. armijas, kuras centrs atradās Vecgulbenē, kā arī 5. armijas kareivju revolucionārās organizācijas. Tā ar 12., 1. un 5. armijas revolucionāro karavīru, ar Baltijas flotes matrožu un Petrogradas revolucionāro strādnieku un revolucionārā garnizona atbalstu tajā Latvijas teritorijā, ko nebija okupējuši vācieši, uzvarēja padomju vara. To svinīgi deklarēja 8. un 9. novembrī (21. un 22. novembrī) Valkā sanākusī Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome.
Vēsture / Skatīts 665 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz