Galvenie
11.05.2017
Vārdi un darbi.
Vārdi un darbi.
Kad iet runa par vēlēšanām, bieži nācās atsaukties uz vistuvākiem biedriem cīņā par strādnieku lietu – uz Latvijas Sociālistisko partiju. Bet, arvien mazāk un mazāk tajā paliek sociālistiskā. Teiksim atklāti – pavisam maz. Un ja tās programmā tiek paustas “sabiedriskas iekārtas aizstāvju intereses”, tad dzīvē viss ir daudz prozaiskāk.
Partijai ir Saeimas un pašvaldību deputāti, funkcionāri. Ko tie īsti dara? Kuru intereses pauž? Dara viņi savas “nelielas lietas”. Pauž savu darba devēju intereses. Un darba devēji viņiem ir kapitālistiskie “Saskaņieši”. Vairums partijas oficiālo personu ir algotie strādnieki… piedodiet, SDP “Saskaņa” partneri un godīgi kalpo Rīgai. Sociālisti visi kā viens klusē Saeimā. Aizņēmuši siltas vietiņas pašvaldībās. Ko lai no viņiem gaida? Un kādā sakarā šeit ir šķiru cīņa? Vai tad viņi nebaidās savas vietas pazaudēt un tādēļ klusi sēž maliņā?
Piemēram, zīmīga ir viena detaļa: LSP priekšsēdētājam ir profils Facebookā. Precīzāk, šis profils pieder Vladimiram Frolovam. Vārds, uzvārds un fotogrāfija sakrīt ar datiem LSP mājas lapā nodaļā “Priekšsēdētājs”.
Taču, vai tas ir viens un tas pats cilvēks, īsti skaidri tomēr nav, jo LSP priekšsēdētājs “aizmirsa” noradīt sava Facebook profilā savu galveno amatu – LSP priekšsēdētāja amatu.

Varbūt viņam ir kauns būt sociālistam? Sociālistu priekšsēdētājam? Vai sponsori no “Saskaņas” aizliedz? Taču publicēt attēliņus “Es esmu Ušakovs” tie atļauj gan.
Facebook ir ļoti populārs un ir viens no instrumentiem saziņai ar visiem Latvijas (un ne tikai!) iedzīvotājiem. Ko vēstī “pilsētai un pasaulei” sociālistu priekšsēdētājs? Kādu piemēru rāda biedriem?
Pārējie LSP valdes locekļi tāpat kautrējas publiski paziņot par savu piederību partijai. Izņemot Ivanu Ivanovu, kurš godīgi uzrakstīja: “Deputāts Rīgas Domē, Valdes loceklis Latvijas Sociālistiskā partijā”.
Un lūk, tā arī sanāk, ka partijas publiskas personas un programma atrodas dažādās šķiriskās dimensijās. Publiskie partijas biedri kļuva tuvāk kungiem un attālinās no pārējiem biedriem.
Kā kādreiz rakstīja viens izcils marksists:
«Partija ir proletariāta šķiras organizācijas augstāka forma. (…) Partija proletariātam vajadzīga tādēļ, lai iekarotu un noturētu diktatūru. Partija ir proletariāta diktatūras ierocis...» (J. Staļins «Par Ļeņinisma pamatiem»).
Tagad nav ne ieroča, ne formas. Partija par proletariātu neinteresējas.
Ko darīt Latvijas proletariātam ar tādu “sociālistisko” partiju?

biedr. Mauseris
11.05.2017

No redakcijas: ja sociālisti gribēs atbildēt uz paceltiem jautājumiem, mēs būsim priecīgi redzēt tās LSP mājas lapā un pārdrukāt to “Darba Balsī”.
Politiskās partijas / Skatīts 65 / Piebilda lspr Reitings: 5 / 1
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz