Galvenie
02.04.2017
Februāra buržuāziski demokrātiskā revolūcija Krievijā un revolucionārās kustības uzplūdi citās valstīs.

Februāra buržuāziski demokrātiskā revolūcija Krievijā un revolucionārās kustības uzplūdi citās valstīs.
Tautas masu sašutums par imperiālistiskā slaktiņa turpināšanos un tā smagajām sekām 1917. gadā pārauga varenos revolucionāros uzplūdos. Tos iesaka buržuāziski demokrātiskā revolūcija Krievijā 1917. gada februārī. Nogāzdama carismu, tā pierādīja, ka kara laikā revolūcija var uzvarēt. Februāra revolūcija bija brīdinājums valdošajām šķiram un iedvesmojošs paraugs karojošo valstu tautām.
Visās karojošajās valstīs pastiprinājās masu cīņa pret valdošo aprindu politiku.
1917. gada aprīlī Vācijas kara rūpnīcās streikoja vairak nekā 300 tūkstoši cilvēku. Daudzi no viņiem prasīja mieru un pēc Krievijas parauga mēģināja dibināt padomes. 1. Maija demonstrācijām un vasarā notikušajiem streikiem bija politiska nokrāsā. Augustā sacēlās vācu kara flotes matroži — viņi prasīja pārtraukt karu.
1917. gada pavasarī streiks aptvēra Čehiju. Strādnieki prasīja pārtraukt viņiem svešo karu.
Pavasarī strādnieku un kareivju masu akcijas satricināja Franciju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu streiku skaits palielinājās divas reizes. Darbaļaudis prasīja mieru. Franču kareivji, kas bija sašutuši par smagajiem zaudējumiem frontē un par policijas uzbrukumiem darbaļaudīm aizmugurē, atteicās karot. Nemieri aptvēra vairāk nekā simts pulku. Tajos tika izveidotas kareivju komitejas. Divi pulki ar ieročiem rokās un lozungu: «Nost ar valdību! Lai dzīvo revolūcija!» devās uz Parīzi. Viņus ielenca un atbruņoja. Simtiem kareivju par dumpja organizēšanu nošāva. Taču kareivju nemieri turpinājās ari vasarā. Atteicās karot ari Francijā izvietotā krievu korpusa kareivji. Par to viņu nometni septembri apšaudīja ar artilēriju. Pēc tam dzīvus palikušos izveda uz Ziemeļāfriku.
Itālijā populārs kļuva lozungs: «Sekosim Krievijas piemēram!» Kopš maija sākās streiki un demonstrācijas, kuru dalībnieki prasīja pārtraukt karu. Augustā Turīnā strādnieki uzcēla barikādes. Daļa pilsētas nonāca viņu rokās. Strādniekiem pievienojās daži kareivji. Streiks pārauga par sacelšanos. To izdevās apspiest tikai pēc divu dienu asiņainām kaujām.
Pavasarī Anglijā sākās kara rūpniecības strādnieku streiki. 1917. gadā streikotāju bija krietni vairāk nekā 1916. gadā. Dažās vietās nodibinājās padomes.
Visu zemju strādnieki apsveica un centās atbalstīt Krievijas revolucionāro kustību. Čehijas strādnieki uzstājās ar lozungu: «Lai dzīvo Krievijas revolūcija!» Franču strādnieki uzsvēra: «No Petrogradā uzliesmojušās dzirksteles iedegsies gaisma pār pārējo pasauli, kas atrodas militārisma verdzībā.»
Revolucionārie sociāldemokrāti apliecināja savu solidaritāti ar boļševikiem un apsveica viņu cīņu par revolūcijas padziļināšanu Krievijā. Viņi ar divkāršu enerģiju veica revolucionāro propagandu un organizēja masu kustību.
Revolucionārās kustības uzplūdi prasīja, lai tiktu nostiprināti revolucionāro sociāldemokrātu internacionālie sakari. V. I. Ļeņins ierosināja revolucionārajiem sociāldemokrātiem saliedēties, lai nodibinātu III Internacionāli. «Mūsu partija,» 1917. gada aprīlī viņš rakstīja, «jau sākusi saliedēt III Internacionāles elementus.» (Ļeņins V. I. Raksti. — 24. sēj. — 285. lpp.)


avots: "Jauno Laiku Vēsture"

Pasaulē / Skatīts 96 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz