Galvenie
30.06.2015
Strādnieki un Komjaunieši cīņā par Rīgu 1941. gadā

1941. gada 22.jūnijā sācies Lielais Tēvijas karš. Hitleriešu divīzijas, raujoties uz austrumiem, strauji okupēja PSRS rietumu republikas, tai skaitā arī daļu no Latvijas. Varoņīgi cīnījās liepājnieki, kuri par nedēļu piesaistīja sev un aizkavēja nacistu karaspēku kustību Ļeņingradas virzienā. Aizsardzībai gatavojās Rīga.

Komunistiskās Partijas vadība sākusi strādājošo, partijas un komjaunatnes locekļu bruņoto vienību veidošanu. 22-24.jūnijā strādnieku pulkiem ar Iekšlietu Tautas Komisariāta pulka atbalstu izdevās apspiest bruņotu - bijušo baltgvardu, Aizsargu, Pērkonkrustiešu un citu vietējo fašisma atbalstītāju sacelšanos pret padomju varu. Toties atsevišķi bruņotie uzbrukumi Sarkanajai Armijai, bēgļiem un padomju varas atbalstītājiem turpinājās arī vēlāk.

Jau 25.jūnijā sāka formēt ne tikai strādnieku bataljonus, bet arī vienības, kuras nosacīti nosauca par “īpašu komjauniešu rotu”, kuras sastāvā tika iekļauti Latvijas Valsts Universitātes sagatavošanas kursu audzēkņi. Viņi pārsvarā bija no provinces atbraukušie strādnieku un zemnieku bērni, kuriem padomju vara deva iespēju par brīvu mācīties augstskolā. Diemžēl, karš sagrāva padomju jauniešu plānus.

Uz LKP Centrālo Komiteju tika izsaukti 18 bijušo Interbrigāžu komandieri un kaujinieki, kuri piedalījās civilajā karā Spānijā. Jānis Kalnbērziņš nosūtīja viņus uz Strādnieku Gvardes bataljoniem, lai viņi palīdzētu saformēt, apmācīt to dalībniekus aprīkoties ar ieročiem un padalītos ar savu kaujas pieredzi. Vienu no pirmiem bataljoniem (250 cilv.) izveidoja “VEF”, “Vairogs” un “Sarkanā Zvaigzne” rūpnīcu strādnieki F.Veisenfelda vadībā.

Strādnieku Gvardes vienībās iestājās Rīgas Proletāriešu, Kirova un Maskavas rajona komjauniešu aktīvisti, tai skaitā arī komjauniete Viktorija Misa – Latvijas Valsts Universitātes studente. Par komjauniešu studentu rotas komandieri kļuva LPSR TKP Fiziskās Kultūras un Sporta Komitejas priekšsēdētāja vietnieks – Arvīds Rendnieks. Viņš jau iepriekš apliecināja sevi kā drosmīgs boļševiks cīņā pret K.Ulmaņa diktatorisku varu.

Vienlaikus ar Rīgas strādnieku bataljonu formēšanu to kaujinieki piedalījās kaujas uzdevumos – kopā ar Sarkanarmijas patruļām sekoja kārtībai Rīgā, meklēja diversantus un izpletņlēcējus, par kuriem regulāri ziņoja vietējie iedzīvotāji. Strādnieku Gvardes patruļas iznīcināja ienaidnieka diversantu grupu “Sarkanais Kvadrāts” rūpnīcas tuvumā, Šmērļos, Mežaparkā, kā arī pilsētas centrā.

7.strādnieku bataljona kaujinieki iznīcināja Torņakalnā Arkādija parkā izpletņlēcēju grupu. 27.jūnijā, pēcpusdienā vietējie bruņotie fašistu atbalstītāji ieņēma dažas ēkas tilšu tuvumā, lai veicinātu ātrāku vāciešu ienākšanu pilsētā, un apšāva pilsētas aizstāvju pozīcijas. Centraltirgus ēkās Aizsargi izveidoja barikādes, taču Strādnieku Gvardieši viņus iznīcināja, bet nelielu daļu sagūstīja.

Naktī, 27-28. jūnijā Padomju Latvijas valdība un LKP tika evakuēta uz Valku. Pilsētā palika tikai nelieli spēki. 29. jūnijā vācu karaspēki vairākkārt mēģināja šķērsot Daugavu, taču Strādnieku Gvarde cīnījās drosmīgi un neļāva hitleriešiem īstenot ātru pilsētas ieņemšanu. Kaujas laikā strādnieku bataljoni uzspridzināja Pontonu un Zemgales tiltu, taču sprāgstvielu trūkuma dēļ viņiem neizdevās uzspridzināt dzelzceļa tiltu.

Vācieši veica nepārtrauktu artilērijas un mīnmetēju apšaudi, viņu aviācija bombardēja Rīgas aizstāvju pozīcijas. Nesot lielus zaudējumus varoņi tomēr neļāva hitleriešiem tikt pāri Daugavai. 2:00, 30.jūnijā tika paziņots, ka vāciešiem izdevies šķērsot Daugavu pie Krustpils, bet 3:00 - 15km no Rīgas - pie Doles salas, un lieli ienaidnieka spēki tagad pārvietojas gar Maskavas šoseju Rīgas virzienā.

Lielu zaudējumu un vāja bruņojuma dēļ Strādnieku Gvarde vairs nevarēja noturēt ienaidnieku un bija spiesta atkāpties pilsētas dziļumā. Šādos apstākļos, aplenkuma bīstamības dēļ, padomju vienības bija spiestas ar zaudējumiem sākt atstāt pilsētu. Smagākās kaujas tajā dienā notika depo, centrālcietuma un krievu kapu rajonā, gar dzelzceļu. Šeit no abām pusēm zaudējumi sasniedza 2 000 cilvēku. 1. jūlijā vācieši ieņēma Rīgu.

Rīgas aizsardzība neļāva ienaidniekam ātri un bez zaudējumiem ieņemt pilsētu, kas deva 2 papildus dienas iedzīvotāju, valdības un materiālo vērtību evakuācijai. Strādnieku Gvardes bataljoni, Komunistiskās Partijas un komjauniešu vienības sadarbībā ar Sarkanarmijas vienībām pašaizliedzīgi un drosmīgi cīnījās, lai gan viņu bruņojuma un kaujas prasmju un pieredzes līmenis bija daudzkārt zemāks par Eiropas labākās armijas (Vācu) kareivjiem.

29.06.2015
http://latsocpartija.lv/lv/news/182/

Latvijā / Skatīts 435 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz