Galvenie
13.11.2016
Spriedums ir stājies spēkā!
Šis raksts ir veltīts Nirnbergas procesa, kurā tika tiesāti nacistu noziedznieki, 70.gadadienai. 1946.gada 16.oktobrī, pateicoties padomju un antihitleriskās koalīcijas karavīru darbībai, spēkā stājās Nirnbergas tribunāla spriedums par nacistu noziedznieku tiesāšanu. Tas bija unikāls process starptautiskajā tiesu praksē. Vēsturē ir zināmi daudzi imperiālisma nežēlīgo un necilvēcisko, asiņaino noziegumu piemēri, bet nekad zvērības un noziegumi netika pastrādāti tādā apjomā, kā tos paveica hitlerieši. «Vācijas fašisms, uzsvēra G.Dimitrovs, - ir ne tikai buržuāziskais nacionālisms. Tas ir zvērīgs šovinisms. Tā ir politiskā bandītisma valdības sistēma, darba tautas un zemnieku revolucionāro elementu, sīkburžuāzijas un inteliģences provokāciju un spīdzināšanas sistēma. Tas ir viduslaiku barbarisms un zvērības. Tā ir liela agresija pret citām tautām un valstīm».

Tieši Padomju Savienība pirmā izteica ideju izveidot Starptautisko kara tribunālu, paužot savu nostāju Ārlietu tautas komisariāta iesniegtajā notā 1942.gada 14.oktobrī. Saskaņā ar Londonas nolīgumu 1945.gadā tika izveidots Starptautiskais kara tribunāls, kā arī statūti, atbilstoši kuriem izvirzīja apsūdzību galvenajiem nacistiskā režīma vadītājiem. Tribunāla sastāvā bija četru sabiedroto valstu pārstāvji: no PSRS- Padomju Savienības Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietnieks ģenerālmajors I.Nikitčenko; no ASV- bijušais valsts ģenerālprokurors F.Biddls; no Francijas- krimināltiesību profesors A.Donnedje de Vabrs. Par galveno tiesnesi tika iecelts Lielbritānijas pārstāvis lords Dž. Lorens. Katra no četrām valstīm uz procesu nosūtīja savus galvenos apsūdzētājus, viņu vietniekus un palīgus: no PSRS: UPSR ģenerālprokurors R.Rudenko; no ASV: federālās Augstākās Tiesas biedrs Roberts Džeksons; no Lielbritānijas: Hartlijs Šoukross; no Francijas: Fransua de Mentons, kas pirmajās procesa dienās nepiedalījās, un viņu aizvietoja Šarls Djubosts, bet vēlāk de Mentona vietā tika iecelts Šampentje de Ribs. Galveno kara noziedznieku sarakstā bija minēti 24 vārdi. Process ilga deviņus mēnešus.

Šī procesa rezultātā piesprieda:

nāves sodu pakarot: Gēringu, Ribentropu, Keitelu, Kaltenbrunneru, Rozenbergu, Franku, Friku, Štreiheru, Zaukelu, Zeisu- Inkvartu, Bormanu (neklātienē), Jodlu (pēc nāves bija attaisnots, pārskatot lietu Minhenes tiesā 1953.gadā);
mūža ieslodzījumu: Hesam, Funkam, Rēderam;
20 gadu cietumsodu: Širaham, Šperam;
15 gadu cietumsodu: Neiratam;
10 gadu cietumsodu: Denicam;
attaisnoja: Frīče, Papens, Šahts.

Padomju puse izteica protestu saskaņā ar Papena, Frīčes, Šahta attaisnošanu un nāves soda nepiespriešanu Gesam.

Tribunāls atzina par noziedzīgu SS, SD, SA organizāciju, Gestapo un nacistiskās partijas vadošā sastāva darbību. Spriedums par Augstākās vadības un Ģenerālštāba noziedzīgās darbības atzīšanu netika pasludināts, kas izsauca kara tribunāla pārstāvja no PSRS puses neapmierinātību.

PSRS neatlaidīgi atbalstīja politiku par likumisku un taisnīgu nacistisko noziedznieku sodīšanu par pastrādātajiem noziegumiem, neskatoties uz to, ka reakcionārie ASV un Lielbritānijas spēki zem dažādiem ieganstiem uzsāka kampaņu, kas bija vērsta uz to, lai nepieļautu fašistisko noziedznieku sodīšanas procesu. Rietumu eksperti kara noziedzniekiem piešķīra garīgi slimo lomu, kas ir jāārstē vai arī jāizsūta Hitlers, tāpat kā savā laikā bez tiesas sprieduma tika izsūtīts Napoleons uz Svētās Helēnas salu. Formulējumi bija dažādi, bet tiem visiem bija viens mērķis-atbrīvot kara noziedzniekus no izmeklēšanas un tiesas.

Tagad, jau ir pagājuši 70 gadi kopš sprieduma stāšanās spēkā. Vai nacisms Eiropā ir pilnībā iznīcināts? Kas mums šodien ir?

Pirmais. Šā gada oktobrī Vācijas Tieslietu ministrija publicēja oficiālu ziņojumu par nacistu ietekmi ministrijā pēdējos gados.

Izrādījās, ka 77% augstāko VFR Tieslietu ministrijas amatpersonu bija bijušie NSDAP biedri, - tas pat pārsniedz partijas biedru skaitu ministrijas struktūrās Trešā reiha laikā. Starp 1949.g. un 1970.g. sākumu, 90 no 170 Tieslietu ministrijas augstākajām amatpersonām bija NSDAP bijušie biedri, un Holokausta gados viņi bija tiesneši un pasludināja nāves spriedumus. Apmēram tāds pats rādītājs bija arī tiesnešu korpusā- vairāk nekā 70% no VFR tiesnešiem bija seni sakari ar nacistiem.

Fakti liecina par kapitālistiskās pasaules labvēlīgo attieksmi pret nacistu noziedzniekiem un viņu idejām.

Otrais. Ultralabējo grupējumu aktivizēšanās, izmantojot bēgļu kustību un «lojalitātes» politiku, nostiprinot savas pozīcijas jaunatnes vidū.

«Tēvzemes aizstāvju» grupējuma ciešā sadarbība ar valdošo nacionālistisko partiju «Visu Latvijai!», kā arī ar oficiālajām valdības struktūrām (Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Zemessardze) liecina par to, ka atsevišķi valdības slāņi atbalsta galēji labējās fašisma idejas. Ļoti cieša ir arī Latvijas nacistu un Ukrainas nacistiskās organizācijas «Labējais sektors» sadarbība.

Trešais. Otrā pasaules kara rezultātu un Latvijas vēstures faktu sagrozīšana no naidīgās puses.

Materiāla izklāstā par nacistu noziegumiem un Holokaustu ir sava veida noklusējumi. Vēstures mācību grāmatās tiek uzsvērta vācu nacistu lielā loma ebreju un čigānu iznīcināšanā, bet ne visur ir pieminēts par latviešu līdzdalību noziegumu veikšanā. Tiek arī stāstīts par to, ka Latvijas iedzīvotāji bija «nelikumīgi iesaukti» Latviešu leģionā. Grāmatu autori izvairās pieminēt Latviešu leģiona piederību SS karaspēkam, ko ir nosodījis Nirnbergas tribunāls.

Ceturtais. Salīdzina fašismu un komunismu.

«Fašisms- ir atklāta finanšu kapitāla reakcionārāko, šovinistiskāko, imperiālistisko terorisma elementu diktatūra… Fašisms- tā nav ne augstākās klases vara, ne sīkburžuāzijas vai lumpenproletariāta vara pār finanšu kapitālu. Fašisms tā ir paša finanšu kapitāla vara. Tā ir teroristiskās izrēķināšanās organizācija ar darbaļaužu klasi, zemnieku revolucionāro daļu un inteliģenci. Fašisms ārpolitikā ir šovinisms visrupjākajā formā, kas kultivē zooloģisku naidu pret citām tautām.» (G. Dimitrovs)

Finanšu kapitāla teroristiskā diktatūra 1945.gadā zaudēja cīņā ar komunismu. Bet kapitāls turpināja mēģināt salauzt komunisma ideju, izmantojot fašistiskās metodes visā pasaulē, un komunismam sāka piedēvēt savas necilvēciskas «dzimumzīmes».

Piektais. WAFEN SS leģionāri Latvijā un citās Baltijas valstīs ir atzīti par «pretošanās kustības cīnītajiem». Šo bruņoto veidojumu dalībniekiem tiek piešķirtas prēmijas, bet tajā pašā laikā notiek antifašistu vajāšana un Padomju karavīru pieminekļu nojaukšana. Katru gadu 16.martā Rīgā rīko svinīgo maršu par godu SS leģionāriem. Tajos piedalās politiķi, jaunatne, un tie galīgi nelīdzinās pasākumiem, kuros «klusi piemin kritušos biedrus».

Fakti skaidri norāda uz to, ka cīņa ar nacistisko pagātni nav beigusies. Atsevišķas personas vai personu grupas saglabā uzticību nacistiskajai ideoloģijai un mēģina ar dažādiem redzamiem un neredzamiem līdzekļiem propagandēt savas idejas ar valdības atbalstu. Kapitāls baidās no sociālistiskā mantojuma, ko tauta atstāja pagājušajā gadsimtā. Baidās no revolucionārās pieredzes, Oktobra revolūcijā gūtās uzvaras, kas pirmo reizi priekšgalā izvirzīja darbaļaužu klasi. Tas baidās no Sarkanās Armijas un Eiropas Antifašistiskās tautas pretošanās kustības uzvaras, kas iznīcināja kapitāla “bērnu”- fašismu.

Kapitāls atceras Nirnbergas mācību un nevēlas tās atkārtojumu. Tas baidās vēlreiz nokļūt uz apsūdzēto sola, un šoreiz jau ar pamatotu spriedumu. Tāpēc tas melo un slēpjas, lai dotu vēl vienu triecienu. Neaizmirstiet nošautā čehu antifašista un komunista Jūliusa Fučika vārdus: «Cilvēki, es mīlu Jūs. Esiet modri!»

LSP Pārdaugavas pirmorganizācija
http://socparty.lv/lv/news/290/
Latvijā / Skatīts 255 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz