Galvenie
14.03.2016
LATVIEŠU SS BRĪVPRĀTĪGO LEĢIONA NOZIEGUMI
Vēl 1942. gadā civilā okupācijas administrācija piedāvājusi izveidot bruņotu fomējumu uz brīvprātlguma pamatā, bet ar nosacījumu, ka nacistiskā Vācija pēc kara atzīst Latvijas neatkarību.
Tolaik šis lūgums tika noraidīts, bet pēc sakāves Staļingradas kaujā, februārī — 1943. gada martā sāka veidot latviešu brīvprātīgo SS leģions.
Neskatoties uz to, ka leģions veidojas uz «brīvprātīgo» pamatiem, notikusi piespiedu mobilizācija latviešus 1919. — 1921. dzimšanas gadā.
1943. gada 23. marta laikrakstā «Kauner Zeitung» tika publicēts šāds paziņojums:
„Pēc HITLERA dekrēta 27. februārī sākās Latviešu leģiona veidošanas, kā Waffen SS rindās slēgtu militāro spēku. Veidošana būtībā pabeigta. Leģiona komandiera amatā tika iecelts ģenerālis BANĢERSKIS vienlaikus iegūstot ģenerālmajoru un Brigadefureru dienasta pakāpi. Ģenerālis BANĢERSKIS, kā ari štāba priekšnieks, ierīkots leģiona štandartfureros, pulkvedis SILGAILIS, nodeva svinīgi zvērestu.”
Leģionu komandēja vācu ģenerālis Kristiāns Hansens, bet par ģenerālinspektoru bija ievēlēts Banģerskis. Kaut gan katrs leģioners deva zvērestu ne «neatkarīgai» Latvijai, bet Hitleram. Šeit ne bija runas par Latvijas «neatkarību» pēckara.
Jāpiezīmē, ka daudzi ir dezertjuši no leģiona, kuri bija ar varu mobiližeti, īpaši tas bija vērojams Latgalē. Bija arī tie, kuri brīvprātīgi iestājas leģionā. Tas galvenokārt bija sīkburžuāzija, zemes saimnieki, bijušie aizsargi. 1944. gada jūnijā nosaukums «brīvprātīgo» (no vāc. Freiwilligen) tika nomainīts uz «Waffen», kas vairāk atbilstu reālā stāvoklim.
Pirmo reizi uzbrukuma kaujās operācijās pret Sarkano armiju latviešu divīzijas piedalījās 16. marta 1944. gada KPFSR teritorijā Pskovas apgabalā, netālu no upes Velikaja. No 1952. gada šo datumu rietumu latviešu buržuāziski nacionālistiska emigrācija atzīme, kā “latviešu leģionāru piemiņas dienu”.
Savukārt, 1990.gadā pirmoreiz bijušie leģionāri “leģioneru piemiņas dienu” atzīmēja Brāļu kapos, bet gadu iepriekš, 1989. gadā padomju milicija viņiem neļāva noliktu tur ziedus.
Latviešu 19. divīzija piedalījās nacistu soda akcijās pret padomju pilsoņu KPFSR
Novogroda un Ļeņingradas apgabalos. 1943. gadā divīzijas daļa piedalījās nacistu soda akcijās pilsētas rajonā Opočka, Nevela un Pleskava. Netālu no Pleskavas viņi nogalināja 560 cilvēkus. Latviešu leģiona karavīri piedalījušies mežonīgas slepkavībās saņemta gūstā padomju zaldātus, tai skaitā sievietēs.
Naktī uz 6. augusta 1944. gada 65. gvardes strēlnieku pulks 22. gvardes strēlnieku divīzijas veidoja uzbrukuma operāciju Latvijas PSR lauku rajonā Bobrini. Vācu un latviešu leģioneri uzbruka no aizmugures un ielenca nelielu padomju kareivju un virsnieku grupu. Ar sagūstīto grupu vācu un latviešu leģioneri ierīkoja asiņainu slaktiņu. Ierindniekam Karaulovam N. K., jaunākajam seržantam Korsakovam J.P., un gvardes leitnantam Bognanovam E. R. vācieši un nodevēji no latviešu SS izdūra acis un radījuši daudzi neskaitāmas durtas brūces. Leģioneri gvardes leitnantam Kaganovičam un Kosminam uz pieres izgrieza zvaigzni, izskrūvēja kājas un izsita zobus. Saninstruktoram Suhanovaj А. A. un trīm medmāsām izgrieza krūtis, izskrūvēja rokas un kājas, radījuši daudzas durtas brūces. Zvēriski nomocīti ierindnieki Egorovs F. E., Satibatinovs, Antinenko A.N., Plotnikovs un starišina Afanasjevs. Neviens no ievainotajiem, kuri bija sagūstīti vāciešu un latviešu fašistu palīdzību, nav izbēguši spīdzināšanu un sāpīgas pazemojumus.
Pēc esošiem datiem, ievainotos padomju karavīrus un virsniekus zvēriski nogalīnāja viens no bataljona 43. strēlnieku pulka 19. latviešu SS divīzijas.
31. janvārī 1945. gada 1. poļu kājnieku divīzija Ž. Kostjuško vārdā sāka smagas kaujas par ciematu Podgaje — par hitleriešu spēcīgu pretestības punktu. Ar mērķi pārbaudīt pretinieka spēku un aizsardzības sistēmas Podgaje rajonā, un, labvēlīgos apstākļos, ciemata ieņemšanu un noturēšanu līdz galveno spēku pienākšana. Ap pulksten diviem pēcpusdienā leitnanta Alfrēda Sofki 4. rota dodas ciemata virzienā kopā ar 80 cilvēku spēku atbalstu.
Avangards uzdūrās uz nacistu pārāk lieliem spēkiem no 15. latviešu brīvprātīgas SS karaspēka divīzijas sastāvā (Waffen Grenadier nodaļas der SS, kuras sastāvā ir kaujas grupas «Elstere» (Kampfgruppe Elste).
Poļi bija ielenkti, bet visas dienas garumā turpināja cīnīties (aptuveni 2 stundas), kamēr nav beigušās patronas un pārsienamie līdzekļi. Zaudējumi veidoja 50%. Poļi bija spiesti padoties (šādu lēmumu pieņēma leitnants Sofka). Gūstā nonāca 3 7 karavīru.
Smagi ievainotos gūstā latviešu leģioneri nav ņēmuši, bet uz vietas nošāva. Pārējos gūstekņus atveda Podgaje, aizvēra kūtī un nodevuši vāciešiem. Pēc nopratināšanas un spīdzināšanas, poļi nolēma sarīkot bēgšanu, bet viņiem neizdevusies. Trīs bija nogalināti, bet pārējos 32 cilvēkus vācieši sasien ar dzeloņstieplēm, aplējuši ar benzīnu un sadedzināja dzīvu.
Par februārī un martā 1944. gada latviešu SS leģiona karavīri iznīcināja Baltkrievijās PSR Vitebskā apgabala 138 ciematu, nogalināja 17 tūkstoši cilvēku un aizdzīti 13 tūkstoši Vācijā. „1944. gada maija sākumā ciemata Kobilinki rajonā vienā no ieplakas redzējām aptuveni trīs tūkstoši nošāutu zemnieku, galvenokārt sievietes un bērnus. Izdzīvojušie cilvēki stāstījuši, ka ar nošaušanu nodarbojas "cilvēki, kuri saprota krieviski, nēsā galvaskausu uz naģenēm un sarkans-balts-sarkans garodziņus uz kreisās piedurknes” - latviešu SS”.
Pēckara periodā daudziem latviešu leģionāriem izdevās izvairīties no atbildības par saviem noziegumiem, aptuveni 30 tūkstoši latviešu karavīru kļuvuši par Rietumu sabiedroto karagūstekniem, un padodas gūstā tieši tad, kad Vācija kapitulēja. Latvijas uzņēmumiem izdevies pārliecināt sabiedrotos, ka latviešu leģioneri jāuzskata par neatkarīgas Latvijas pilsoņiem, ta kā bija nelikumīgi aicināti uz militāro dienestu, tāpēc viņi tika atbrīvoti no karagūstekņu nometnēm un vēlāk saņēma emigrācijas atļauju uz
Lielbritāniju, ASV un citas Rietumu valstis. Daudzi no viņiem dienēja par strādniekiem un sargu palīgiem ASV un Lielbritānijā bruņotajos spēkos dislocētās Vācijā.

Kapteinis Blads
"Strādnieku demokrātija" №42
Latvijā / Skatīts 438 / Piebilda lspr Reitings: 5 / 2
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz