Galvenie
18.09.2016
Kas notiek Latvijas ekonomikā? Neliela, bet izšķiroša analīze.
Kas notiek Latvijas ekonomikā?
Neliela, bet izšķiroša analīze.

Neskatoties uz tēmas nosaukumu, mēs netaisīsim milzīgu teksta apjomu. Tomēr, saskaņa ar to, ka tā ir izšķiroša analīze, mēs sāksim spriedumu tieši no marksisma-ļeņinisma pozīcijām.
Jūs droši varat uzdot jautājumu - kāpēc tieši no marksisma-ļeņinisma mēs taisām savu viedokļi, nevīs no kādas citās pozīcijās, ņemot vēra visu pasaulē eksistējošo ideoloģijas daudzveidību? Atbilde uz šo jautājumu ir, patiesība ļoti vienkārša - jo mums, ka strādājošiem un studējošiem nav nekādas citās ideoloģijas, izņemot šo te marksismu-ļeņinismu.
Laikam ne vienam ne izsaka šaubas, ka šī mācība arī domāta priekš tiem kas ir piespiesti pārdot savas rokās un smadzenes lai vienkārši izdzīvotu. Un viens no galvenajiem marksisma-ļeņinisma postulātiem ir šķiras cīņas teorija, kur šajā cīņa tiek dēvēta par civilizācijas attīstības galveno faktoru. Mēs negribam attālināties no tēmas konteksta un tiem, kas interesē šķiras cīņas fenomens ka tāds, var droši vien atrast internetā Ļeņina darbu “Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas” un uzzināt vairāk par šīm lietam, bet mēs iesim tālāk pēc tēmas plāna lai sasniegt uzdoto mērķi - dot īsu, bet izšķirošu analīzi Latvijas ekonomikas situācijas no šķiras cīņa pozīcijām.
Grūti apšaubīt, kā Latvijā pastāv milzīga sociāla diferenciācija - vispirms, viņa ļoti spilgti atspoguļojas algas līmeni. Pieņemsim kā uz doto brīdi minimāla alga Latvijā sasniedz 370 euro, - un tajā paša laikā, pēc diezgan kompetentiem avotiem,
Latvijas Saeimas deputātu algas pārsniedz 1000 euro. Uzreiz rodas jautājums, precīzi - divi jautājumi. Par ko un no kurienes tie deputāti saņēma tādu kolosālu naudu? Par kādiem labiem darbiem?
Mēs visi zinām kas notiek Latvijā rūpniecības, medicīnas un izglītības sfērā. Bijušais Latvijas lepnums - gan VEF, gan RAF, gan Sarkana Zvaigzne, gan RVR kopā ar RDR jau izzudis (interesanti, kas ir vainīgs? Laikam nav tie, kam ir tik nepamatoti fantastiskas algas?), medicīnas sfērā kopš 90. gadā joprojām notiek prihvatizācija - un vispirms tas attiecās uz apkalpošanas kvalitātes krīšanu un lielu rindu veidošanu tieši valsts slimnīcās, nerunājot jau
par privātam slimnīcām un poliklīnikām (kur rindas laikam nav pamanāmas, tomēr cenās arvien aug).
Par izglītību arī nav vērts ko ilgi šeit rakstīt (bet vēlāk uzrakstīsim atsevišķi par šo tēmu) un atgriezīsimies pie sākotnējam jautājumam - par ko un kādēļ tiem deputātiem ir tik lielas algas? Laikam, ņemot vēra visas augstāk minētas ekonomikas nozares, šādas alga summas, kuras pārsniedz 1000 euro, nav pamatotas - īpaši kad tie, kas no agrā rīta līdz vēlam vakaram rakās zemē vai ņemas ar ķieģeļiem pa būvēšanas objektiem saņem par savu darbu krietni mazāk? Un tas pat nerunājot par to, kas noticis ar Latvijas Darba Līkumdošanu un pie tam, kā un kāda veida darba devējs arī čakarēja šo Darba Līkumu (starp citu, par to arī rakstīsim).
Atceroties vēl ekonomisku situāciju Latvijā, kas bija kādus desmit gadus atpakaļ, nāks no vienas puses smiekli, no otras - skumji, kad valdība soļoja pa laikiem visādas idejas, ka piemēram, uztaisīt no Latvijas vai “Eiropas bankas centru”, vai jau pēc kāda laika “Eiropas loģistikas centru” (otra ideja rodas tieši tad, kad ar “banku” viss jau bija skaidrs). Interesanti, ka tanī laika, kad par ņemtiem 2006. gada kredītiem bija jāmaksā, pamazām zemākas sociālas slāņu vidē sāka rasties solidaritātes un konsolidācijas tendences, kas izplauka 2009. gadā 13. janvāra notikumiem - loti interesanti, ka pēc dažiem viedokļiem, tur norisinājās faktiski tas pats, ko Ļeņins sauca par “revolucionāru situāciju”, bet tas jau nav par tēmu.
Šajā neliela pētījumā, mēs ņemsim vēl divus fundamentālus fenomenus Latvijas ekonomikā - un, ja viss augstāk minētais attiecās pie Latvijas ekonomikas pagātnes, tad turpmāk mēs apskatīsim to, kas attiecas pie mūsdienas situācijas un nākotnes.
Augstāk mēs minējām par prihvatizācijas tendenci - un tas attiecināms arī ES gāzes un elektrības tirgu sfēra, kas ir saukta par liberalizāciju. Liberalizācija ka tāda nozīme tirgu atvēršanu pie vairākiem ekonomiskiem subjektiem - un tieši tas arī vēlāk notiks ar gāzes un elektrības tirgu, runājot savādāk - tas nozīme neko citu, ka tarifu paaugstināšanu.
Protams, priekš mums tas skaņ naidīgi - bet ko par šīm lietam doma citas šķiras pārstāvji un viņu lobbi?
Pēc Roberta Zīles viedokļa, ES (un tajā skaitu arī Latvijas) gāzes un elektrības tirgu liberalizācija neizbēgami novedis pie tirgu jaunas konkurences un to dalībnieku skaita palielināšanai un jaunās investīcijas plūsmai.
Runājot savādāk (starp citu, turpmāk mums nāksies visiem mācīties runāt savādāk), balstoties uz to šķiras cīņas idejas bāze, mums rodas skaidrība, ka tiem, kas taisa šo te liberalizācijas projektus ir pavisam cita šķiras psiholoģija un apkārtējas pasaules uztveršana. Ne viens nestrīdas ar to, kā tiem, kas atrodas liberalizācijas projektu priekšgalā no tā būs vienīgi plusi un ieguvumi - bet to pašu nav iespējams kategoriski pateikt par mums.
Un lai jums, cienīgais lasītājs, piekalt šo marksisma-ļeņinisma piegājienu, mēs apskatīsim vēl vienu piemēru - bet tas, kas tur aprakstīts, notiks ar Latviju vēlāk. Precīzi sakot - 2020. gadā.
Lūk, kā mums ziņo delfi.lv portāls, pēc LR Ekonomikas ministrā, Reiznieces-Ozolas vārdiem, kad 2020. gadā beigsies finansēšana no ES fondiem, uzreiz paaugstināsies nodokļi. Nu ko teiksim - ļoti vienkārši un elementāri, ka pašai Reiznieces-Ozolas kundzei nenāksies maksāt šos nodokļus (tāpat ka viņa šobrīd, laikam arī nesūdzas uz pakāpeniski augušo PVN), tapāt ka mums arī nenāksies dancot ASV naktsklubos.
Spēcinājums ir sekojošs - ne vēli Markss mācījis, kā sabiedriskā esamība noteic sabiedrisko apziņu. Un pie tam, ne vēli Ļeņins mācījis ka šķiru ka sociālo kategoriju noteic gan aizņemama vieta sabiedriska ražošana, gan attālinājums no šīs ražošanas mehānisma pārvaldīšanai, gan iegūta daļa no šis sabiedriskās ražošanas bagātības.
Pēc šīm divām aksiomām mēs varam droši secināt, ka neliela, bet izšķiroša analīze par
Latvijas ekonomiku ir vienkārša - mūsu Latviju sen prihvātīzejuši valdošas šķiras pārstāvji un tie, ka pat redzams no šim tīri empīriskiem piemēriem, paši nekad nedos mierīgi dzīvot t.s “parastai tautai”.
Kamēr Latvijā strādnieku šķira neiemācīsies aizstāvēt savas ekonomiskas tiesības, tikmēr mūsu slēdziens par Latvijas ekonomiku nekur nepazudīs.

KAS IR IMPERIĀLISMS?
Tas ir augstāka kapitālisma stadija, kurai piemīt finansiālas oligarhijas pārvaldīšana (citiem vārdiem - pārvalda lielas kapitālistu grupas), transnacionālas korporācijas, kuri aptver ar savu varu visu kapitālistisku pasauli.
Kapitālistiskā konkurence pieved pie stipru uzņēmumu, banku, tirdzniecības kompānijas vājākas konkurentus uzsūkšanai vai pie savstarpējās saplūdināšanas, gadījumā ja nav spējīgi uzsūkt viens otru.
Kapitāla koncentrācija tos padara stiprākus un līdz ar to prasa tirgu realizācijas vai ietekmes sfēras paplašināšanu, saņemot virspeļņu ar iedzīvotāju un dabas resursu virsekspluatāciju. Tā arī rodas transnacionālas korporācijas.
Imperiālismā ietekmes sfēras ir jau sadalīti un, secināmi, savas problēmas TNK risina ar cīņu par pasaules pārdalīšanu. Tas turpmāk pieved pie vietējam un pasaules kārām, pie tirgu kāram. Taču tautas virsekspluatācija pieved pie nacionāli-atbrīvojošām un sociālistiskām revolūcijām.
(AKM biedra teorētiskais minimums)

AKM "KONTROLŠĀVIENS"
Nr. 1/2016
Latvijā / Skatīts 318 / Piebilda lspr Reitings: 1 / 1
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz