Galvenie
21.02.2018
Kāpēc viņi lemj mūsu vietā?
Valsts nostāda Latvijas krievu iedzīvotājus pieņemtā lēmuma priekšā: turpmāk skolas izglītība notiks tikai latviešu valodā, nevis ievērojot valodu proporciju 60 pret 40. Bērni ir dažādi, bet pedagoģija ir sarežģīta zinātne. Mācīšanās vispār nav viegla nodarbe, bet mācīties svešvalodā ir divreiz, trīsreiz grūtāk. Cilvēks nekad neapgūs svešvalodu tādā pašā līmenī kā savu dzimto valodu, taču mācoties matemātiku, fiziku, ķīmiju, visu laiku sastapsies ar nepazīstamiem jēdzieniem un ar grūtībām paust savu viedokli. Tā pati problēma pastāv arī krievu skolotājiem, kuri, skaidrojot savu priekšmetu, ir spiesti nolaisties līdz elementāras sarunvalodas līmenim, turklāt lietojot šķelto latviešu valodu. Dzimtajā valodā pedagogs var iemācīt bērniem nesalīdzinoši vairāk.

Tomēr izvirzīsim šo jautājumu plašāk. Kāpēc vispār kāds pieņem lēmumu par Latvijas krieviem, kurā valodā tiem jāmācās? Kurš to dara un kāpēc? Vai viņam ir atbilstošas tiesības? Parasti atbilde skan šādi: to dara latvieši, jo nemīl krievus. Taču šī atbilde ir nepatiesa.

To dara cilvēki, kas ir pārņēmuši savās rokās valsts varu. Šie cilvēki vadās nevis pēc latviešu tautas interesēm, bet vienīgi pēc saviem un savas grupas, jeb šķiras, interesēm. Šo cilvēku starpā ir gan latvieši, gan krievi. Viņus apvieno vara un tas, ka viņi nodarbojas ar sistemātisko tautas aplaupīšanu. Īstenībā viņus nemaz neinteresē ne latviešu valodas saglabāšana, ne krievu kultūra, kas traucot dzīvot latviešiem, ne jebkādi citi etniskās piederības jautājumi. Iesaistot tautu starpetniskajos konfliktos, mākslīgi šķeļot to divās naidīgās daļās, valdība pilda savu galveno uzdevumu: novirza tautas uzmanību no sociālajiem jautājumiem.

Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka nav jācīnās par krievu skolām. Turpretim, cīnoties par izglītību krievu valodā, ir jāskaidro citiem, ka īstā cīņa par tautas dzīves uzlabošanu notiek nevis starp latviešiem un krieviem, bet gan starp darba cilvēkiem no vienas puses un tiem, kas dzīvo uz darba cilvēku rēķina, no otrās puses.

Lai cik paradoksāli tas skanētu, latviešiem, ja viņiem tiešām rūp mūsu zemes liktenis, vajag iesaistīties cīņā par krievu skolām, jo, kamēr notiek strīds par izglītības valodu, pati izglītība katastrofāli krīt gan krievu, gan latviešu skolās. Šī krišana ir izdevīga valdošai kliķei tāpēc, ka neizglītotu tautu ar neattīstīto kultūru ir vieglāk apmuļķot un vieglāk aplaupīt.

Latvijas iedzīvotāju tiesības mācīties dzimtajā valodā ir nostiprinātas starptautiskajā dokumentā — Vispārējā konvencijā par minoritāšu aizsardzību(1), kas, cita starpā, nosaka, ka Latvija «atturas no tādas politikas vai darbības, kas asimilētu nacionālo minoritāšu personas pret to gribu, un aizsargā šādas personas no jebkādas darbības, kuru mērķis būtu šāda asimilācija». Latvija arī «apņemas veicināt tādu apstākļu radīšanu» krievu iedzīvotājiem, «kuri saglabātu un attīstītu to kultūru, sargātu to identitātes būtiskos elementus, tas ir, to reliģiju, valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu».

(1)Strasbūra, 1996. gads, ratificēta Latvijā 2005. gada 27. maijā

repost.su
Latvijā / Skatīts 263 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz