Galvenie
14.09.2014
Emīls Sudmalis: SKOLOTĀJIEM JĀCĪNĀS KOPĀ AR DARBATAUTU

SKOLOTĀJIEM JĀCĪNĀS KOPĀ AR DARBATAUTU

Runa IV Saeimas III sesijas 21. sēdē 1932. gada 7. jūnijā pie valdības iesniegtā likumprojekta par pašvaldību obligatorisko skolu skolotāju algošanu. (Sastād.)

Spriežot pēc tā, ko šeit runāja iepriekšējie deputāti, skolotājiem par prieku gandrīz vārētu konstatēt, ka viņu prasības šodien pieņems, ja nenotiks aizklāta balsošana, balsošana pa tumšo, kad rezultāti var arī grozīties.

Arī demokrātiskā centra pārstāvis Bieikšs uzstājās pret aizklāto balsošanu. Viņš teica, ka viņi, lūk, atklāti aizstāvot skolotāju prasības un esot ar mieru skolotājiem parādīt savas balsošanas zīmītes. Breikšs to teica tāpēc, ka viņš jau iepriekš zināja, ka zīmīšu parādīšana nemaz nav tehniski iespējama. Ja arī viņi gribētu rādīt savas zīmītes skolotājiem, tad skolotāji taču nenāktu tās skatīties un nevar kontrolēt demokrātiskā centra vai citu deputātu balsošanas zīmītes.

Ja var nonākt pie šādiem skolotājiem labvēlīgiem slēdzieniem, tad tikai - pateicoties tam, ka šodien šeit ieradušies skolotāji un ka viņi ar savu ierašanos iespaidos Saeimas lēmumu. Skolotājiem jāsaprot, ka tikai tā var cīnīties par sava stāvokļa uzlabošanu un ka tāpat jādara arī citos apstākļos, ka aktīvi jāpiedalās ikvienā akcijā, vai tā būtu šaurākā apjomā tikai viņu laba, vai arī plašākā politiskā nozīmē.

Vēl jākonstatē, ka, var domāt, medus cena ar šovakaru celsies, jo visi iepriekšējie runātāji runāja ārkārtīgi mīkstām un medainām mēlēm, tā mēģinādami pieglauzties un pielīst skolotājiem. Te runāja ļoti traģiskās un drebošās balsīs par dažādām lietām - par dzintarzemi, par sirmiem matiem, par 1905. gada cīņām, par uzupurēšanos, par tikumisku audzināšanu, par tikumību pašu un dažādiem citiem niekiem. Te deputāts Apinis1 iztapīgi teica, ka, lūk, skolotāji esot tie īstie Latvijas brīvības cīnītāji utt. Tiešām skolotājiem jāpadomā, vai viņi nav šie īstie brīvības cīnītāji un kāds ir viņu stāvoklis tagad, kāda ir tā atmaksa par šo brīvības izcīnīšanu šobrīd. Kādā materiālā un tiesiskā stāvoklī atrodas tie skolotāji, ja viņi ir šie brīvības izcīnītāji?

Te pa elles vārtiem iznāca mācītājs Beldavs, kurš nosaucās par kristīgo, un pateica, ka viņi balsošot pār skolotāju prasībām. Kā balso mācītājs Beldavs un vispār visa mācītāju frakcija katrā gadījumā - vai attiecībā pret ierēdņiem, vai pret skolotājiem, vai pret strādniekiem, to mēs zinām. Mācītāju frakcija vienmēr ir pret strādnieku prasībām, kā arī pret vidējo slāņu, pret ierēdniecības un arī skolotāju prasībām. Šodien viņi, acīm redzot, spekulē uz balsošanu pa tumsu; tāpēc sola to, ko nepildīs.

Te nāca deputāts Šterns2 un atgādināja, ka skolotāji šodien esot tikai amatnieki, bet, lūk, 1905. gadā viņi piedalījušies brīvības cīņās. Toreiz bijis ideāls skolotājs, ar mugurkaulu, kas aizstāvējis savās tiesības. Bet, deputāt Štern, vai Jūs pats nebijāt citādāks 1905. gadā, kad arī varbūt piedalījāties šajās brīvības cīņās. Vai tad Jūs nestāvējāt par citādiem ideāliem, nekā Jūs stāvat šodien? Vai Jūs nebijāt toreiz marksists, un kas Jūs esat šodien? No sociāldemokrāta mazinieka Jūs esat kļuvis pilsonis un kāds vēl pilsonis fašistiskā spārna! Ja Jūs kādreiz 1905. gadā esat bijis sociālists, tad šodien Jūs esat pavisam kas cits. Skolotājus Jūs šodien aicināt atgriezties atpakaļ pie tiem ideāliem, kas bija agrāk. Skolotājiem tagad būtu pašiem jāgriežas šodien ar aicinājumu Jums atgriezties pie agrākiem 1905. gada ideāliem.

Es gribu konstatēt, ka šodien šeit notiek ciņa skolotāju dēļ, lai viņiem pielabinātos, lai viņus dabūtu savā pusē un savā iespaidā, jo skolotājs kā sabiedrisks un politisks spēks ir iespaidīgs, un ir zināms arī tas svars, kāds vispār skolotājiem ir tautā. Tāpēc ir saprotama politisko partiju taktika un pielabināšanās skolotājiem tad, kad skolotāju jautājums jāizlemj viņu priekšā, viņiem pašiem kontrolējot.

Kāds ir faktiski skolotāju stāvoklis sabiedrībā? Un kāds tas ir darbā? Vai skolotājs, tāpat kā kurš katrs strādnieks, nav tikai algota darba strādnieks? Vai viņš nesaņem darba algu kā kurš katrs strādnieks? Vai viņš nav tāds pats proletārietis ražošanas procesā? Taču tā ir! Un tā skolotāja neatkarība, par ko te runāja iepriekšējie runātāji, ir tikai iedomāta, jo kā tagadējos apstākļos skolotājs varētu būt neatkarīgs, kad valda viena šķira un šīs valdošās šķiras politiskās partijas! Ja skolotāji grib nodarboties ar kādu atsevišķu politiku vai apspiestai šķirai izdevīgu politiku, kas tad viņus sagaida? Skolotāji paši labāk zinās, cik tālu var un nevar iet viņu «neatkarīgā» politika.

Vispirms skolotāju darbs sabiedriskā uzstāšanās ne tikai audzināšana skolā, bet ari darbība ārpus skolas ir atkarīga no tās valdošās šķiras, kura vispār diktē ideoloģiju tagadējā buržujiskā valstī. Otrkārt, skolotāji ir atkarīgi ari no dažādām sabiedriskām organizācijām, kas valda vietējā pagastā, un līdz ar to skolotāju atkarība dubultojas. Ja pagastā valdošā ir zemnieku savienība, tad skolotājam ir tā jāklausa, un viņam nebūs dzīve pagastā, ja viņš nepaklausīs zemnieku savienības diktātam. Ja vietējā pagastā noteicēji ir sociāldemokrāti, tad skolotājam jāpaklausa sociāldemokrātu diktātam, un viņš nevar palikt savā vietā un ieņemt savu amatu, ja viņš šim diktātam neklausa. Ja nu viņi, kā aizrāda paši skolotāji, nostājas sociāldemokrātu pusē, tad viņus apkaro kā komunistus, kaut gan ir pavisam nepareizi šos jēdzienus sajaukt un domāt, ka sociāldemokrāti ir komunisti. Tā nav. Ja viņi nostājas zemnieku savienības pusē, viņus apkarojot kā fašistus. Beidzot, ja viņi nostājoties skujenieciešu, demcentristu vai jaunsaimnieku pusē, viņu stāvoklis esot tāds, ka viņi paši nezinot, vai atrodoties virsū vai apakšā, bet paliekot «neatkarīgā» pozīcijā, viņi esot kā grauds starp dzirnavu akmeņiem, kas tiek samalts. Tāds ir skolotāju stāvoklis.

Te jājautā - vai tagadējā sabiedrībā viņi varētu būt arī neatkarīgi? Vai var būt neatkarīgs skolotājs, kad pat deputāti, kuri šodien izlemj skolotāju jautājumu, paši nav neatkarīgi? Šie paši deputāti tomēr ir spiesti balsot tā, kā to diktē zināma sabiedrības daļa, kā to diktē zināmas sabiedrības grupas. Vai var runāt šodien par skolotāju patstāvību un neatkarību, kad pašiem deputātiem tādas neatkarības nav? Pat šodien dienas kārtībā atkal revolucionāro deputātu izdošana tiesāšanai. Vai var būt skolotāju tiesiskais stāvoklis nodrošināts un neatkarīgs, ja «suverenās» tautas vēlētiem pārstāvjiem pašiem nav šo tiesību? Šodien, apspriežot citu dienas kārtības punktu - deputātu izdošanu tiesāšanai, jūs paši, šeit sanākušie skolotāji, redzēsit, kāda ir deputātu neatkarība; kāda tad nu varētu būt skolotāju neatkarība!

Ja šeit ir jautājums, par ko balsot, no kā padarīt skolotājus atkarīgus - no pašvaldībām vai no centrālās iestādes, tad jāsaka sekojošais. Mēs negribam uzstāties pret pašvaldībām. Labais spārns vienmēr ir mēģinājis pašvaldību tiesības ierobežot. Mēs pašvaldībām negribam uzbrukt un viņas principā apkarot, bet šobrīd, izejot no faktiskā stāvokļa, kādā atrodas skolotāji un kāda ir līdzšinējā algu saņemšanas kārtība, jākonstatē tas fakts, ka pašreizējais stāvoklis nav ciešams un ilgāk tāds nevar būt. Ja šodien tā ir skolotāju masu prasība, lai viņi saņemtu algu no Izglītības ministrijas, tad mēs nevaram nostāties uz cita viedokļa. Šī masu prasība jāievēro, un mēs arī par to balsosim. Protams, mēs šobrīd Saeimā esam tikai trīs deputāti, bet, ja mums būtu pilna frakcija - septiņi deputāti, tad arī tas nāktu skolotājiem par labu, jo, kā teicu, mēs balsosim par skolotāju prasību. Tātad terora dēļ, ko cieš mūsu frakcija, šodien cietīs arī skolotāji.

Vai šodien skolotāju jautājumu izšķirs galīgi, un vai tie lēmumi, ko šodien pieņems, skolotāju materiālo stāvokli grozīs? Es gribu teikt, ka nē, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka valstij nav līdzekļu. Tas pats būs arī tad, ja skolotājus algos Izglītības ministrija. Kā zināms, valdība mēģina saimniekot ienākumu robežās: cik ieņem, tik izdod. Protams, skolotāji nebūs tie, kam valdība dos priekšroku algas saņemšanā. Tātad jau aiz tā faktiskā iemesla vien, ka līdzekļu nav un nebūs, skolotāju materiālais stāvoklis turpmāk neuzlabosies. Kā zināms, valsts līdzekļi sašaurinās arvien vairāk. Valsts budžetā ienāk vairs tikai puse agrāko ieņēmumu; tāpēc dabiski, ka arī skolotāju stāvoklis turpmāk neuzlabosies, bet gan pasliktināsies; pasliktināsies visas valsts materiālais stāvoklis, un krīze padziļināsies? (Priekšsēdētājs P. Kalniņš (zvana): Deputāt Sudmal, atstāsim pagaidām krīzi, bet runāsim vairāk par tematu, proti - par algas izmaksāšanu skolotājiem!) Es runāju tieši par algu izmaksāšanu skolotājiem, par to stāvokli, kādā viņi tagad ir nonākuši un no kura atkarājas algu izmaksāšana turpmāk. Izejot no tā, konstatēju, ka tagadējais materiālais stāvoklis pasliktināsies un līdz ar to pasliktināsies arī skolotāju stāvoklis. Ja šodien skolotāji šeit ieradušies tik lielā skaitā, ar savu aktivitāti viņi zināmā mērā savas akcijas uzlabos un varbūt panāks sev labvēlīgu lēmumu. Tas norada, ka viņiem tiešām pašiem aktīvi jācīnās par savām prasībām, neuzticot tās izšķirt citiem. Cīnoties par savām daļējām prasībām, skolotājiem jāskatās, kā būs tālāk, uz cīņas gala mērķiem. Šī cīņa var būt tikai kopā ar darba tautu pār kopējiem mērķiem, protama lieta, ar citiem līdzekļiem nekā tagad.

Emīls Sudmalis

1. D. Apinis - jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas deputāts, skolotājs. (Sastād.)
2. J. Šterns - progresīvās apvienības deputāts, lauksaimnieks. (Sastād.)

Latvijā / Skatīts 542 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz