Galvenie
08.05.2017
Atdzimšana no drupām
Gandrīz četrus gadus Latvijas zemē plosījās karš. Sīvas kaujas sākās jau pirmajās dienās tūlīt pēc hitleriskās Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā 1941. gada jūnijā, bet pilnīgi iztīrīt Latviju no nacisma sērgas izdevās tikai 1945. gada maija beigās – divas nedēļas vēlāk pēc Berlīnes kapitulācijas. Kaujās par Latvijas atbrīvošanu piedalījās dažādu tautu padomju karavīri. Ap 150 tūkstošiem karavīru atdeva savu dzīvību, 320 karavīrus apbalvoja ar Padomju Savienības Varoņa goda nosaukumu.
1941. gadā okupējot Latviju, nacistiskie iebrucēji lielākos uzņēmumus pārveidoja savām kara vajadzībām, un, bēgot no uzbrūkošajām Sarkanās armijas daļām – izlaupīja visu, ko tikai spēja pagrābt (dārgas rūpnīcu iekārtas, gatavo produkciju), bet lielāko daļu no tā ko nevarēja izlaupīt (rūpnīcu korpusus), barbariski nopostīja.



Kad 1945. gadā Latvijas teritorija bija atbrīvota no ienaidnieka karaspēka, rūpniecība un infrastruktūra atradās gruvešos. Latvijas PSR iedzīvotāju skaits samazinājās par 450 tūkstošiem cilvēku (gandrīz 24 procentiem), no kuriem ap 280 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju nokļuva ārpus Latvijas robežām.
Savu darbību republikā padomju valdība Ludzā atjaunoja 1944. gadā 23. jūlijā. Pēc tām, līdz pat Rīgas atbrīvošanai, tā darbojās Daugavpilī. Pēc kara beigām mierīgo celtniecību un tautas saimniecības atjaunošanas un attīstības uzdevumus 1946. – 1950. gadiem nosprauda PSRS IV piecgades PSRS Tautas saimniecības atjaunošanas un attīstības plāns. Latvijas PSR Augstākās Padomes sesija, kas notika 1946. gada 25. jūlijā, nosprauda sekojošus piecgades galvenos uzdevumus: visīsākā laikā atjaunot vācu fašistisko okupantu nopostīto tautas saimniecību, sasniegt rūpniecības un lauksaimniecības pirmskara attīstības līmeni, bet pēc tām to ievērojami pārsniegt.
Šodien tas skan kā fantastika, bet jau 1948. gadā Latvijas PSR rūpniecības bruto kopprodukts par 81 procentu pārsniedza 1940. gada līmeni. Tādējādi, piecgadē nospraustā plāna uzdevums – paaugstināt un 1950. gadā pārsniegt pirmskara rūpniecības līmeni par 80 procentiem tika izpildīts trijos (!) gados. Sevišķi svarīga nozīme bija enerģētiskās bāzes un transporta atjaunošanai. Jau 1946. gadā Slokas, Jelgavas un citas nelielas elektrostacijas jau sasniedza ap 20 procentiem savas jaudas, bet 1946. gada 6. novembrī darbu uzsāka Ķeguma elektrostacijas pirmā turbīna. To atjaunoja ar Ļeņingradas strādnieku palīdzību. Un 1947. gada jūlijā Ķeguma HES atjaunotāji kopā ar Ļeņingradas strādniekiem un inženieriem izgatavoja turbīnas un ģeneratorus, nodeva ekspluatācijā trešo, pēdējo agregātu. Hidroelektrostacija sasniedza pirmskara jaudu. Smagās rūpniecības sfērā pēc kara par galveno kļuva Rīgas vagonu rūpnīca, Rīgas kuģu remonta rūpnīca, Daugavpils lokomotīvju remontrūpnīca kā arī Liepājas “Sarkanais metalurgs”. Kā jauna un moderna nozare pēc kara radās mašīnbūves rūpniecība: 1946. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas elektromašīnu rūpnīcu (RER), 1949. gadā – Rīgas turbomehānisko rūpnīcu.
Latvijas rūpniecības potenciāla atjaunošanai, starp citu, tika izmantotas reparācijas no uzvarētās Vācijas – no turienes izveda daudz rūpniecisko iekārtu un moderno tehnoloģiju.
Būvmateriālu ražošanai lielā mērā izmantoja līdz karam eksistējošo un atjaunoto uzņēmumu potenciālu, tādus uzņēmumus kā Rīgas cementa rūpnīcu, Rīgas šifera rūpnīcu, stikla fabriku “Sarkandaugava”. 1952. gadā sāka darboties tajā laikā modernā Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīca.
Jūnijā Liepājas ostā sāka ienākt kuģi, augusta beigās pabeidza Ventspils ostas atjaunošanu, 1945. gada septembrī atdzīvojas Rīgas osta. Līdz 1945. gada beigām ekspluatācijā bija nodots 91 procents no visa Latvijas dzelzceļa tīkla.
Ceturtajā piecgadē atjaunoja un rekonstruēja visus republikas transporta veidus. Bet 1950. gadā Latvijas dzelzceļu kravu pārvadājums bija pieaudzis divkārt, pasažieru – par 67 procentiem pārsniedzot pirmskara rādītājus. Rīgas ielās parādījās jauni trolejbusi. 1950. gadā uz Jūrmalu devās pirmie elektrovilcieni.
Jau 1945. gada beigās darbību atjaunoja 3019 rūpniecības uzņēmumi, kuru produkcija, salīdzinot ar 1940. gadu, sastādīja 47 procentus. Bija sasniegumi arī vispārējās septiņgadīgās izglītības laukā, pabeigta augstākās un vidējās speciālo vidusskolu izveidošana un reorganizācija, noteikti zinātniski pētniecisko iestāžu darbības virzieni.
Ja 1940. gada janvārī Latvijas PSR tautas saimniecībā strādāja 9,8 tūkstoši speciālistu ar augstāko un 4,8 – ar vidējo speciālo izglītību, tad 1960. gada 1. decembrī šis skaits bija attiecīgi 40,4 tūkst. un 59 tūkstoši.
1947. gada decembrī PSRS valdība pieņēma lēmumu par naudas reformu kā arī pārtikas un rūpniecības preču kartiņu atcelšanu. 1950. gada martā mazumtirdzniecības preču cenas samazināja par 47 procentiem.
Bez ievērības nepalika arī vieglā rūpniecība – 1950. gadu sākumā valstī atjaunojās pārtikas rūpniecība, tekstilrūpniecība kā arī ķīmijas un medicīnas preču ražošana – tajā laikā vismodernākās nozares. Leģendārā VEF, ko nacistiskie iebrucēji atkāpjoties izlaupīja un nopostīja, jau 1945. gadā uzsāka daļēji darboties.
1950. gadā Latvija pēc kara bija ne tikai atjaunota, tā kļuva par spēcīgi attīstītu industriālu republiku, praktiski visās nozarēs tā bija apsteigusi pirmskara buržuāzisko Latviju. Tam par pamatu bija kvalificēta sociālistiskās ekonomikas plānošana. Orientēšanas nenotika uz kapitālisma šķietamo “efektivitāti”, saimnieku peļņu vai “IKP pieaugumu”, bet uz to, ka valstij (kā republikā, tā visā Padomju Savienībā) ir vajadzīgi resursi atjaunošanai un cilvēkiem – darba vietas. Visīsākajā laikā Latvija kļuva par attīstītu rūpniecisku teritoriju, kuras ražošanu nepārtraukti atjaunoja un paplašināja. Šis kurss tika ieturēts līdz 1991. gadam.
Jau 26 gadi pagājuši, kopš varas vīri cīnās pret kādreizējas padomju tautas saimniecības atlikumiem, likvidējot ne tikai galvenās padomju laika ražotnes, bet pat tās, kas skaitījās “Pirmās republikas” lepnums – VEF, cukurfabrikas un tā tālāk.
Fakti runā paši par sevi – 1945. gads Latvijas rūpniecībai nesa atjaunošanu un uzplaukumu, bet 1991. bojāeju.

A.Petrovs, "Latvijas Sociālists" №1(67) 2017
Fašisms / Nacisms / Skatīts 103 / Piebilda lspr Reitings: 5 / 1
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz