Galvenie
16.03.2017
Alerģijas – gadsimta kaite arī darba vidē
Alerģijas – gadsimta kaite arī darba vidē

Darba devēji un personāls, lietojot ķīmiskās vielas, bieži neapzinās alergēnu un sensibilizējošu vielu potenciālos riskus veselībai

Darba vietās sastopami daudz un dažādi aroda alergēni, turklāt to avoti var būt visdažādākie, piemēram, ķīmiskas vielas un savienojumi (niķelis, latekss, formaldehīds, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi), mikrobioloģiski aģenti (dažādu sēņu sporas), ārstniecības preparāti, dzīvnieku valsts alergēni (spalvas, mati, vilnas putekļi, jūras produkti), augu valsts alergēni (ziedputekšņi, kokvilnas, linu, graudu putekļi). Alergēni ir sastopami daudzās nozarēs, bet visvairāk veselības un sociālajā aprūpē, lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē, ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā. Latvijā Ministru kabineta (MK) apstiprinātajā arodslimību sarakstā iekļauta atsevišķa slimību grupa – alerģiskās arodslimības, informē Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) direktors Ivars Vanadziņš bilst, ka nevar iedomāties darba vietu, kur nav nekā no milzīgā ķīmisko vielu kokteiļa. Alergologi vēsta, ka pacientu ar alerģiska rakstura slimībām kļūst vairāk. Tā ir «stabila vērtība», kas daudzos gadījumos cilvēkam sabojā dzīves kvalitāti līdz lēmumam aiziet no darba. Un kopumā cieš bizness, kur nereti kvalificētu kadru trūkums ir liela problēma. Turklāt nereti alergēnu deva nav tik svarīga. Reizēm pietiek ar vienu vienību. Starp citu, spēcīgas alerģijas paģērē dārgu un ilgstošu ārstēšanos. Speciālistu ieteikums uzņēmējiem – jau laikus pievērst tam uzmanību.
Krabja dēļ
Darba vides gaiss ir DDVVI fokuss. I. Vanadziņš uzsver, ka ne viss, kas ir gaisā, ir alergēni. Tās var būt arī sensibilizējošas vielas, kas padara organismu jutīgāku, kas savukārt izprovocē alerģijas, piemēram, pret kaķu spalvām vai ziedputekšņiem, kādu agrāk nekad nav bijis. Kopumā par alergēnu klātbūtni visbiežāk signalizē ādas problēmas (ekzēma, nieze, izsitumi, apsārtumi, dermatīts). Otrs scenārijs ir elpceļu problēmas – astma. Ja darba devējs izvēlas lētākas un no alergēnu viedokļa nedrošākas vielas vai produktus, viņš riskē, ka vienā brīdī puse padoto būs darbnespējīgi. «Minēšu piemēru. Kāds uzņēmums (veikala kulinārija) vērsās mūsu higiēnas un arodslimību laboratorijā, jo darbinieki sūdzējās par samilzušām ādas problēmām. Izrādījās, ka vairākas konditorejas izstrādājumu gatavošanā izmantotās piedevas ir alergēnas. Galaprodukcija vairs tāda nav, bet, kamēr to gatavo, vielas ir bioloģiski aktīvas, un tām darbinieks ir pakļauts. Atminos arī medmāsu no Vidzemes, kurai bija attīstījusies astma pret viena veida tīrīšanas līdzekļiem. Taču pats slavenākais piemērs – lateksa cimdi, kas nereti izraisa dermatītu,» pārdomās dalās I. Vanadziņš. Viņš īpaši aicina ikvienu uzņēmēju, iepērkot ķīmiskās vielas, plānojot ražošanu, pievērst uzmanību sastāvdaļām. Varbūt par kapeiku dārgāks šķīdinātājs būs mazāk alerģisks. Darba devējs ne vienmēr, bet bieži vien var piemeklēt līdzīgas iedarbības vielas, kas ir mazāk alergēnas. Katrai ķīmiskai vielai (ja tā klasificēta kā bīstama) ir drošības datu lapa.
Tīrīt, bet pareizi
Biežākais biroju ļaunums ir tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir daudzas alergēnas un sensibilizējošas vielas.
Ārstniecības iestādēs, kur ir augstas virsmu tīrības prasības, ik pa laikam maina produktus, jo gana bieži ir vērojamas alerģijas. «Tīrīt vajag, bet pareizi. Darba devējiem iesaku pārbaudīt un pārliecināties, ka tā tas notiek. Ir gadījumi, kad kārtīga apkopēja izlasa instrukciju: nepieciešams korķītis līdzekļa uz spaini ūdens. Viņa nospriež, ka tas ir par maz, un «drošībai» «piešauj» divus. Līdz ar to ne vien tīrīšana kļūst dārgāka, bet arī vairāk līdzekļa paliek telpā,» akcentē I. Vanadziņš. Savukārt mikroskopiskās sēnes, ko tautā dēvē par pelējumiem, bet to sporas gaisā ir daudz un dažādas, var būt ne vien alergēnas, bet arī toksiskas. Tās ļoti labi aug nepareizi nosiltinātās sienās ar apslēptiem t.s. rasas punktiem.
I.Vanadziņš piebilst, ka atsevišķiem uzņēmumiem jārēķinās arī ar darbinieku alerģiskām reakcijām no aukstuma, insektiem, ultravioletā starojuma. Piemēram, elektromontierim, velkot kabeli, var iekost lapsene, kam sekas var būt ļoti smagas. Citkārt darba devējam jāzaudē labs darbinieks dēļ nopirktas eksotiskas zivs vai krabja, ja runājam par sabiedrisko ēdināšanu.
Putekļu mērītājs
Vēl viens stāsts ir putekļi. Kas tie ir? Dažādu cietu vielu daļiņas, piemēram, paklāja nodilums, mazgāšanas līdzekļa paliekas, mati, auduma plēksnes utt. Ir arī putekļu ērcītes. DDVVI ir radīta jauna metode putekļu koncentrācijas un to radīto risku noteikšanai darba vietās. Tās pamatā ir putekļu izmēra, struktūras un daudzuma analīze. Putekļu bīstamību galvenokārt nosaka to izmērs, forma un ķīmiskais sastāvs. Augsta nanodaliņu koncentrācija biežāk sastopama specifisku procesu darba vidē, kur notiek slīpēšana, pulēšana, metināšana vai krāsošana. Savukārt zemākā – birojos. DDVVI arī ir putekļu mērītājs – nanodaļiņu noteikšanas iekārta, kas iegādāta par 120 tūkst. eiro.
Kā atzīst I. Vanadziņš, Latvijas uzņēmējiem kopumā šajā ziņā preventīvi domāt nav raksturīgi. Biežāk alergēnus atpazīst, kad jau ir bijis kāds saslimšanas gadījums darba vietā. Taču viņš iesaka pirms iesākt jaunu ražošanu, pārbaudīt arī šos riskus. Ir saprātīgi uzņēmumi, kas palūdz pārbaudīt iegādātās vielas, vai tajās nav nekā veselībai bīstama, taču pamatā savlaicīgi interesējas ārzemnieki, piemēram, pirms lieliem nomas darījumiem vai pirkuma, pārliecinoties, ka nav kāda gaisa piesārņojuma.
Ir arī noteikumi
MK noteikumi «Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība» regulē darba devēja pienākumu noteikt pastāvošos faktorus darba vidē un novērtēt to radīto risku, tostarp, vai identificētie ķīmiskie vai bioloģiskie faktori var izraisīt alerģiju. Viens no veidiem, kā nodrošināt darbinieku veselības saglabāšanu un laikus atklāt kaitīgo darba vides faktoru izraisītus veselības traucējumus (arī alerģiskas reakcijas), ir obligātās veselības pārbaudes, norāda S. Rūtiņa-Rūtenberga. Viņa turpina, ka daļai atzīto alergēnu, kurus var ieelpot, ir noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības (koncentrācija darba vides gaisā, kas, strādājot astoņas darba stundas, neizraisa veselības traucējumus). MK noteikumos «Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās» noteikts, kā darba devējam jārīkojas un kādi darba aizsardzības pasākumi veicami, ja tiek strādāts ar ķīmiskām vielām un maisījumiem, tostarp par ventilāciju, kaitīgo vielu aizvietošanu u.tml.
VDI gan nav veikusi specifiskas pārbaudes saistībā ar alergēniem darba vidē, taču šis faktors tiek pārbaudīts kopsolī ar citiem darba aizsardzības jautājumiem. Katru gadu darba aizsardzībā visvairāk tiek pārkāpti MK noteikumi «Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība», ieskaitot visu darba vietā pastāvošo darba vides faktoru neidentifikāciju un nenovērtēšanu, kā arī atbilstošu pasākumu neieviešanu darba vidē.
Noslēgumā S. Rūtiņa-Rūtenberga piebilst, ka joprojām daudzas vielas nav zinātniski apzinātas, un tas rada risku palielināties alerģisku arodslimību skaitam nākotnē.

***
100 – 400
Tik eiro atkarībā no vielu dažādības un telpu skaita darba devējam var izmaksāt gaisa kvalitātes pārbaude uzņēmumā, un tas, iespējams, atmaksāsies, ietaupot uz slimības lapu rēķina.
Avots: Darba drošības un vides veselības institūts

Daiga Laukšteina
"Dienas bizness", 09.03.2017.
Darbaspēka kustība / Skatīts 155 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz