Galvenie
24.09.2017
Vēlreiz par parlamentārismu.
«Proletariāts nevar uzvarēt, neiekarojot savā pusē iedzīvotāju vairākuma. Taču aprobežot vai nosacīt šīs iekarošanās ar balsu vairākumu vēlēšanās buržuāzijas kundzības laikā ir nepārejama vājprātība vai parastā strādnieku čakarēšana.» – Ļeņins.

Šī Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas vadoņa – V. I. Ļeņina – teiciena nozīme ir savedama pie tā, ka pats par sevi parlamentārisms kā cīņa par darbaļaužu interesēm ir nekas cits kā melšana.

Partijas, kas sauc sevi par sociālistiskajām vai darba partijām, taču vērs visu savu darbību uz vietu iegūšanu buržuāziskajā parlamentā, un it īpaši tās partijas, kuru līderi savieno savu amatu ar ienesīgiem amatiem tādā parlamentā, īstenībā nav nedz sociālistiskās, nedz darbaļaužu objektīvo interešu aizstāvji. Tās ir strādnieku šķiras krāpšanas un nodevības partijas.

Lai gan, protams, šīs apstāklis nenozīmē, ka reakcijas laikā ir pilnīgi jāatteicas no pārstāvniecības iespējas buržuāziskajā parlamentā. Tas ir vajadzīgs vismaz tāpēc, lai paradītu buržuāziskās demokrātijas melīgumu un liekulību.

Partijai, kas patiešām cīnās par strādnieku interesēm, ir jāizmanto priekšvēlēšanu kampaņas un buržuāziskais parlaments aģitācijai un savu piekritēju izglītībai. Tādai partijai ir jāizvirza savus izglītotākus pārstāvjus, uzticīgus sociālisma lietai, un atšķelt visus oportūnistus, karjeristus. Īstās darba partijas valdes pienākums, savukārt, ir kontrolēt savas partijas deputātu darbu, lai tā būtu vērsta tikai un vienīgi uz darbaļaužu objektīvo interešu aizsardzību.

politsturm
Latvijā / Skatīts 60 / Piebilda lspr Reitings: 5 / 1
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz