Galvenie
19.03.2018
Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk
2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas:
1. Finanšu un apdrošināšanas darbības - 16,37 eiro
2. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi - 12,79 eiro
3. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana - 11,86 eiro
4. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana - 10,68 eiro
5. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - 9,98 eiro

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu svārstības gada laikā. Visās nozarēs, kur 2017. gada 4. ceturksnī bija vērojams straujāks vienas stundas darbaspēka izmaksu kāpums, lielāka ietekme uz pārmaiņām bija regulārās darba samaksas pieaugumam un nostrādāto stundu kritumam.

Salīdzinot ar 2016. gada 4. ceturksni, pērn 4. ceturksnī bija mazāks darba dienu skaits, turklāt nostrādātās stundas samazinājās arī atlaisto darbinieku dēļ (darbinieku skaits nedaudz pieauga tikai valsts pārvaldē – par 0,8 %). Ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī enerģētikas nozarē straujo pieaugumu ietekmēja darba devēja brīvprātīgo sociālo apdrošināšanas iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.) kāpums un atlaistajiem darbiniekiem izmaksātās kompensācijas un pabalsti.

Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija nekustamo īpašumu nozarē un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (attiecīgi 1,6 % un 2,1 %). Šajās nozarēs pieauga gan darba samaksa, gan nostrādātās stundas. Savukārt straujo rādītāja samazinājumu citu pakalpojumu nozarē ietekmēja darba samaksa fonda samazinājums līdztekus atlaistajiem darbiniekiem, kamēr nostrādātās stundas pieauga.

Savukārt zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija citu pakalpojumu (5,39 eiro), izmitināšanas un ēdināšanas (5,50 eiro), nekustamo īpašumu (6,53 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (6,57 eiro), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (6,77 eiro), kā arī izglītībā (6,61 eiro).

http://www.db.lv/zinas/jomas-kuras-darbaspeks-izmaksajis-visvairak-473091
Latvijā / Skatīts 44 / Piebilda lspr Reitings: 0 / 0
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz