Galvenie
26.05.2015
9. maijā Sociālisti pieminēja varoņus

Latvijas Sociālisti pieminēja Lielā Tēvijas kara varoņus - latviešu partizānus un pagrīdniekus.

9. maijā Latvijas Sociālistiskās Partijas locekļi un atbalstītāji pievienojās piemiņas gājienam, kas ir veltīts Lielā Tēvijas kara laika Padomju Savienības un visas Eiropas atbrīvotāju slāvināšanai. Gājienam varēja pieteikties jebkurš, kura radinieks vai pazīstams cilvēks piedalījās Lielajā Tēvijas karā, kā Padomju armijas kareivis, aizmugures darbinieks, partizāns, vai pagrīdnieks, cīnoties pret nacistu iebrucējiem un viņu brīvprātīgiem vietējiem atbalstītājiem.



Šogad ir īpašs gads – Lielās Uzvaras 70 gadu jubileja, un tieši šogad mēs gribētu īpaši atzīmēt un pieminēt mūsu mīļos biedrus – latviešu komjauniešus, kuri ir atdevuši savas dzīvības par Padomju Latviju un visu darbaļaužu brīvību un laimi. Šie jaunieši cīnījās ar nacistu okupantiem un viņu brīvprātīgiem vietējiem palīgiem – buržuāziskiem nacionālistiem un fašistiem, aizsargiem, palīgpolicijas, Kārtības Policijas un Drošības Policijas darbiniekiem, soģiem un šucmaņiem, abvera aģentiem, izlūkiem un provokatoriem.

Diemžēl, dažādu iemeslu dēļ, ne visu pagrīdnieku vārdi un uzvārdi kļuva zināmi pēctečiem, ko mēs tik sirsnīgi nožēlojam. It īpaši svarīgi ir atcerēties to nelielu daudzumu vārdu, kas ar asins burtiem ir ierakstīti latviešu pretfašistiskās pagrīdes Lielā Tēvijas kara laika vēsturē. Pagrīdniekiem un partizāniem bīja īpaša loma un īpašs ieguldījums padomju tautas kopīgajā uzvarā.
Latviešu komjaunieši-pagrīdnieki spridzināja vāciešu ieroču, karatehnikas un munīcijas noliktavas, bojāja nacistu karatehniku, veica sabotāžu militārajās rūpnīcās, dabuja ieročus un sprāgstvielas, dedzināja fašistisku avīžu redakcijas, drukāja un izplatīja pretfašistiskas skrejlapas un materiālus, palīdzēja slēpt ebrējus, organizēja padomju karagūstekņu bēgšanas.

Kāpēc mēs uzsveram to, ka šiem cilvēkiem bija īpaša loma? Kāpēc būt pagrīdniekam bija tik bīstams un grūts darbs?
Ja kareivis frontē vismaz aptuveni zināja, kas ir viņa ienaidnieks, kā viņš varētu būt identificējams, tad pagrīdnieks nekad nevarēja justies drošs, ienaidnieki bija visapkārt, jo Latvijā nacistiem bija daudz pielūdzēju vietējo iedzīvotāju vidū. Okupācijas laikā pastāvēja attīstīts nacistu izlūku, informatoru un provokatoru tīkls. Jebkura neapdomāta rīcība, neuzmanīgi pateiktais vārds vai žests, un rezultātā – briesmīga nāve gestapo vai kolaboracionistu Drošības policistu rokās, vai arī pazemojums, ja, neizturot spīdzināšanu, nodeva bierdus. Proti, liela daļa pagrīdnieku deva priekšroku nāvei un dzīvi policistiem nepadevās. Taču tos, kuriem nepaveicies, gaidīja droša un mokoša nāve. Tā, 1943. gadā, naktī no 5. uz 6. maiju, Biķernieku mežā tika nošauta liela grupa pagrīdnieku — 238 cilvēki. Tai skaitā Arvīda Rendnieka, Ernesta Saulīša, Viktorijas Misas un Ligitas Rekšānes vadītā komjauniešu grupa, kuru viņi nosauca par “Latvijas Pretfašistisku Organizāciju”. Pat pēc ilgas, bet nesekmīgas spīdzināšanas jaunieši nepazaudēja lepnumu un pie kapa bedres malas mēģināja pretoties bendēm.

Nodevības rezultātā tika arestēts, spīdzināts un vēlāk Rīgas Centrālajā Cietumā sodīts ar nāvi arī slavens latviešu sarkanais partizāns un pagrīdnieks – Imants Sudmalis. Kopā ar viņu gāja bojā arī viņa biedri – Maldis Skreija un Džems Bankovičs.

Atcerēsimies šos vārdus:

Arvīds Rendnieks (1919-1943) – komjaunietis, Rīgas pretfašistiskas pagrīdes vadītājs
Viktorija Misa (1921-1943) – komjauniete, pagrīdniece
Ēriks Stepiņš (1921-1943) – komjaunietis, pagrīdnieks
Ligita Rekšāne (1943) – komjauniete, pagrīdniece
Ernests Saulītis (1910-1943) – komunists, pagrīdnieks
Arvīds Sterģis (1943) – komjaunietis, pagrīdnieks
Pēc nodevības arestēti, spīdzināti un nošauti Biķernieku mežā 1943.gada 6. maijā
Vitolds Jauntirāns (1922-1943) – komjaunietis, pagrīdnieks – gāja bojā kaujā pret policistiem 1943.gada 14. maijā
Mārtiņš Poga (1909-1942) – komunists, pagrīdnieks – gāja bojā kaujā pret policistiem 1942.gada 8. oktobrī
Imants Sudmalis (1916-1944) – komunists, partizāns, pretfašistiskas pagrīdas vadītājs
Džems Bankovičs (1944) – komjaunietis, pagrīdnieks
Abi arestēti nodevības rezultātā, spīdzināti, piespriests un izpildīts nāves sods 1944.gada 25. maijā
Maldis Skreija (1943) – komjaunietis, pagrīdnieks, nošauts 1943. gadā

Mūžīgā slāva latviešu komjauniešiem-pagrīdniekiem!
Darbaļaudis! Neaizmirstiet savus varoņus!


Latvijas Sociālistiskā Kustība

Latvijā / Skatīts 647 / Piebilda lspr Reitings: 5 / 3
Copyright MyCorp © 2013. Uztaisi bezmaksas mājas lapu ar uCoz